Foto: Publicitātes foto

Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) šogad ir reģistrēti 863 C hepatīta pacienti, šodien Pasaules hepatīta dienai veltītā konferencē sacīja LIC eksperte Velga Ķūse.

Pagaidām gan vēl nav apkopota informācija, cik no šiem pacientiem ir vīrusa nēsātāji un cik no tiem ir hronisks vīruss. Ņemot vērā, ka šie dati ir uz 23.jūliju, Ķūse prognozēja, ka šogad salīdzinājumā ar citiem gadiem pacientu skaits nemazināsies.

Pagājušajā gadā LIC kopumā tika reģistrēti 1169 C hepatīta pacienti, gadu iepriekš - 1502 pacienti, bet 2011.gadā - 1305 pacienti. Visvairāk C hepatīta pacientu LIC reģistrēti 2007.gada - 2663 cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs pagājušajā gadā ir reģistrējis 53 akūta C hepatīta gadījumu skaitu, bet šā gada pirmajā pusgadā - 26, kas ir tikpat daudz, cik pagājušajā gadā šajā periodā, informēja centra eksperte Irina Lucenko. Savukārt hroniskā hepatīta gadījumu skaits sasniedzis 854. Pagājušajā gadā tādu kopumā bijis 1221.

Visaugstākā saslimstība ar akūto C hepatītu ir Rīgas reģionā, vismazākā saslimstība ir Vidzemes reģionā. Arī saslimstībai ar hronisko hepatītu vislielākā izplatība ir Rīgas reģionā. Saskaņā ar datiem vīrieši ar C hepatītu Latvijā slimo par 30-40% biežāk nekā sievietes. Vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem un no 30 līdz 39 gadiem ir vislielākā saslimstība ar C hepatītu.

Ķūse vērsa uzmanību, ka cilvēks ilgstoši var nezināt, ka viņam ir C hepatīta vīruss - tas savu "darbu" darot klusi. Ir tikai 15% gadījumu, kad parādās dzelte, un tāpēc cilvēks nonāk ārstu redzes lokā. Pirmās sūdzības parasti ir par nogurumu, tomēr cilvēki mūsdienu ikdienas stresā atrod citu iemeslu, kas ir noguruma pamatā.

"Infekcija nešķiro nevienu - ar to var inficēties jebkurš. Mūsu redzeslokā ir gan gados jauni cilvēki, gan ārsti, skolotāji, pārdevēji, mājsaimniecības. Tā nav kādas riska grupas problēma," uzsvēra Ķūse. Visbiežāk kā C hepatīta iegūšanas avotu pacienti ārstiem minējuši kādas medicīniskas manipulācijas, manikīru, tetovēšanas un pīrsinga salonus.

Gan tetovēšanas, gan pīrsinga saloniem, gan arī vietām, kur sniedz manikīra un pedikīra pakalpojumus, ir jānosaka stingrākas higiēnas prasības, uzsvēra Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Tomēr šajā ziņā arī ir ļoti būtiski informēt pašus iedzīvotājus, jo nav noslēpums, ka daudzi manikīra un pedikīra pakalpojumus sniedz mājās, kur nevar izkontrolēt, vai higiēnas prasības tiek ievērotas.

Lai gan ārstniecības iestādēs varētu ieviest modernākas sterilizācijas metodes, pacientiem pašreiz nevajadzētu uztraukties, un viņi var justies droši, saņemot ārstniecības pakalpojumus, uzsvēra Pole.

Komentējot pārmetumus par valsts salīdzinoši mazo palīdzību C hepatīta pacientu ārstēšanā, Pole uzsvēra, ka Veselības ministrijai visi pacienti ir vienlīdzīgi, un ir diagnozes, kur ārstēšana vienam pacientam mēnesī izmaksā vēl dārgāk. Šajā gadījumā runa esot par veselības aprūpes nozarei atvēlēto budžetu, kas Latvijai salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir ļoti mazs. Lai risinātu šo jautājumu, Veselības ministrija uzskata, ka varētu iesaistīt arī pašus zāļu ražotājus, kas varētu uzņemties finansiālo līdzdalību saistībā ar neveiksmes procentu, kāds ir iespējamas neveiksmīgas ārstēšanas gadījumā. Viņa uzsvēra, ka zāļu ražotāju peļņa ir pietiekami liela, lai viņi varētu uzņemties šādu atbildību.

Latvijā ar C hepatīta vīrusu ir inficēti vairāk nekā 40 000 cilvēku. Pasaulē inficēto cilvēku skaits ir apmēram 170 miljoni, Eiropā šis skaits pārsniedz 9 miljonus. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka ar C hepatītu inficēto personu īpatsvars Latvijā varētu sasniegt aptuveni 2%. Vairumā Eiropas valstu šīs īpatsvars ir no 0,5 līdz 2%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!