Saeimas deputāti ceturtdien plenārsēdē, otrreiz izvērtējot grozījumus referendumu ierosināšanas kārtībā, atbalstīja koalīcijas deputātu un Valsts prezidenta izstrādāto priekšlikumu likt referenduma ierosināšanas pirmajā kārtā likumu ierosinātājiem pašu spēkiem un ar savu finansējumu savākt 50 000 parakstu, nevis 10 000 parakstu, kā tas ir pašlaik.
Par šo kārtību pēc vairāk nekā divu stundu ilgām debatēm nobalsoja 50 deputāti no vadošās koalīcijas, pret bija 39 deputāti no opozīcijas frakcijām, bet neviens neatturējās.
Likumprojekts stāsies spēkā 1.septembrī.
Deputāti izskatīja visus Juridiskās komisijas pirms nedēļas izvērtētos priekšlikumus Valsts prezidenta "izbrāķētajām" referendumu ierosināšanas kārtības izmaiņām un atbalstīja koalīcijas piedāvājumu pārejas periodā līdz 2015.gadam saglabāt parakstu vākšanu divos posmos – likumprojektu iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, un pārējo aptuveni 100 000 parakstu vākšanu finansēs valsts un rīkos Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK). Pēc 2015.gada projektu ierosinātājiem būs pašiem jāsavāc visus aptuveni 150 000 parakstu.
Komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) plenārsēdē no tribīnes pavēstīja, ka likuma redakcija ir pilnveidota, ņemot vērā Valsts prezidenta iebildumus, kas bija par pamatu parlamenta pieņemtā likuma nosūtīšanai otrreizējai caurlūkošanai. Tagad likumprojektā skaidri noteiktas pašvaldību iestādes, kas nodrošinās parakstu apliecināšanu, būtiski samazināts parakstu apliecināšanas izmaksu maksimālais apjoms pašvaldībās. Pārejas periodā saglabāta divpakāpju procedūra likumu ierosināšanai, nosakot, ka pirmajā posmā jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu. Savukārt, lai rosinātu Saeimas atlaišanu, pārejas periodā pirmajā posmā joprojām būs jāsavāc 10 tūkstoši parakstu.
Saeimas deputātu vairākums noraidīja "Saskaņas centra" frakcijas priekšlikumu, ka referenduma ierosināšanai būtu jāsaglabā pašreizējā referenduma ierosināšanas divpakāpju sistēma un pašiem likumprojektu autoriem būtu jāsavāc 15 tūkstošus balsstiesīgo parakstu. Tāpat deputāti neatbalstīja arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu pirmajā posmā likt likumprojektu ierosinātājiem pašiem savākt 30 tūkstošus parakstu.
Saeimas deputātu atbalstītā likumprojekta redakcija precizē, ka vēlētāju parakstus 12 mēnešu laikā pēc likumprojekta iesniegšanas var apliecināt pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja.
Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā būs jānosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču tās nevar pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās. Šī summa būtu mazāka par vienu latu, un to varētu atļauties samaksāt katrs, kurš vēlētos piedalīties parakstu vākšanā, uzsvēra Čepāne.
Pašlaik likums pirmajā posmā referenduma iniciatoriem prasa savākt 10 tūkstošus parakstu, bet pārējo aptuveni 140 tūkstošu parakstu vākšanu pēc tam otrajā posmā organizē Centrālā vēlēšanu komisija un to finansē valsts. Ja šajā parakstu vākšanas posmā likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, to nodod izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.