Foto: DELFI Aculiecinieks

Līdz 2014.gada 31.decembrim katrai pašvaldībai būs jānodrošina dalītās savākšanas iespējas sadzīves atkritumos esošajam papīram, plastmasai, stiklam un metālam, paredz valdības otrdien atbalstītais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītais atkritumu apsaimniekošanas plāns.

Plānots, ka atkritumu dalītās savākšanas pakalpojumam ir jābūt nodrošinātam visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Līdz 2020.gadam situācijas uzlabošanai atkritumu apsaimniekošanā varētu būt pieejami 61 miljons latu, ko veidotu gan ES struktūrfondu, gan valsts un privātais finansējums, norāda ministrija.

Mērķis ir novērst atkritumu pārmērīgu sarašanos laikā, kad palielinās ekonomikas izaugsme, kā arī nodrošināt atkritumu kā resursu racionālu izmantošanu. Tāpat turpmāko septiņu gadu plāna mērķis būs nodrošināt apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanu un atkritumu apglabāšanu veselībai un videi drošā veidā.

Plāns arī paredz neļaut bīstamo atkritumu uzglabāšanu to rašanās vietās, ja tie tiek uzglabāti ilgāk par vienu gadu pirms atkritumu galīgās apglabāšanas vai arī trīs gadus pirms atkritumu galīgās pārstrādes.

Tāpat plānota iedzīvotāju regulāra informēšana par aktuāliem atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem un arī komunikācijas kampaņas.

"Šī plāna galvenais mērķis ir mainīt iedzīvotāju un komersantu izpratni par atkritumiem. Plānā ietvertie pasākumi veicinās atkritumu kā resursa atkārtotu un ekonomiski pamatotu izmantošanu," norādījis VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Jurijs Spiridonovs.

Analizējot atkritumu apsaimniekošanas sektora attīstību līdz šim, VARAM secinājusi, ka pašlaik labākie atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni, piemēram, to atkārtota izmantošana un pārstrāde, tiek izmantoti nepietiekami. Tāpēc Latvijā ir pamats runāt par esošās sistēmas darbības efektivitāti, uzsver Spiridonovs.

Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs informēja, ka "citu valstu pieredze un arī pētījumi apstiprina to, ko mēs instinktīvi jau zinājām - depozīta sistēma arī Latvijā būs efektīvs patērētāju motivators un nodrošinās būtisku izlietotā iepakojuma atgriešanas rādītāju uzlabošanos un vides tīrību".

Depozīta sistēmas lielākais pluss, vienlaikus ar apkārtējās vides sakopšanu, ir iespēja savākt daudz tīrākas izejvielas kā atkritumu dalītās savākšanas sistēmā, un tas ir izdevīgāk gan ražotājiem, gan iepakojuma pārstrādātājiem un viegli atsver sākotnējos ieguldījumus sistēmas ieviešanā, norādīja ministrs.

Laikā no 1995. līdz 2011.gadam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstībā un normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācijā ieguldīti 99,1 miljoni latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!