Norma, kas liedz tiesnesim kā valsts amatpersonai būt par asistentu savas ģimenes loceklim ar invaliditāti, dzīvojot ar viņu nedalītā mājsaimniecībā, neatbilst Satversmei, informēja Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
ST norādīja, ka ģimenēm, kurās ir persona ar invaliditāti, paredzētā sociālā un ekonomiskā atbalsta sistēma ir pilnveidojama tādējādi, lai tiesnešiem kā valsts amatpersonām būtu iespējams saņemt valsts noteikto atbalstu.
Tiesa konstatēja, ka pieteikuma iesniedzējas juridiskais pamatojums izskatāmajā lietā ir identisks lietā, kurā ST nosprieda, ka norma, kas liedz tiesnesim būt par sava bērna ar invaliditāti asistentu, neatbilst Satversmei. Toreiz ST atzina, ka apstrīdētajai normai ir leģitīms mērķis, proti, ierobežojot tiesneša nodarbošanās jomas, norma nodrošina tiesneša kā amatpersonas darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā un tiesu varas neatkarību demokrātiskā valstī. Tādējādi norma aizsargā citu personu tiesības un demokrātisko valsts iekārtu, tomēr situācijā, kad norma tiesnesim liedz sniegt asistenta pakalpojumus savam bērnam ar invaliditāti, nav piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai.
ST secināja, ka Saeima nav sniegusi argumentus tam, ka tieši asistenta pakalpojuma sniegšana savam bērnam nostādītu tiesnesi interešu konflikta situācijā vai tiesneša neatkarību pakļautu lielākam riskam nekā tiesneša amata savienošana ar apstrīdētajā normā atļautajiem nodarbošanās veidiem.
Kā ziņots, lieta tika ierosināta "Par likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 110.pantam".
Konstitucionālo sūdzību bija iesniegusi tiesnese, kuras māte ir invalīde. Mātei ir nepieciešama īpaša aprūpe, tomēr apstrīdētā norma liedzot sūdzības iesniedzējai būt par savas mātes asistenti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
