Savukārt tās līderis labprāt gozējas karoga svinīgajās atklāšanas reizēs. Līdz Latvijas simtgadei šādiem karogiem jāplīvo nozīmīgās un labi pārredzamās vietās visā Latvijā – vismaz šāda ir pirms diviem gadiem dibinātās biedrības "Latvijas Karogs" apņemšanās.
Tās atbalstītāju vidū gan personības no sporta un kultūras pasaules, gan arī ar politiku un būvuzņēmējiem saistīti cilvēki. Redzamākie – Saeimas deputāts Rihards Kols, būvuzņēmuma "Arčers" pastarpinātais īpašnieks Armands Garkāns, par mēģinājumu izkrāpt Eiropas fondu līdzekļus un dokumentu viltošanu notiesātais, ar politiķiem cieši saistītais uzņēmējs Māris Martinsons, "Latvenergo" lietā apsūdzētais, bijušais šī uzņēmuma viceprezidents Aigars Meļķo.
Varētu domāt, ka segt karogu mastu būvniecības izmaksas šiem cilvēkiem būtu tīrais nieks. To viņi arī pauduši medijiem savā pirmajā paziņojumā: ,,Laika gaitā monumentālie Latvijas karogi varētu tikt izvietoti visās lielākajās pilsētās Latvijā. Projekta realizācijai plānots piesaistīt privāto ziedotāju finanšu līdzekļus." Arī citviet medijos atrodama līdzīga informācija.
Turpretim Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") stāsta, ka realitātē bijis citādi: ,,Jā, protams, godīgi sakot, mēs bijām cerējuši, ka biedrība varbūt palīdzēs piesaistīt līdzekļus. Tāda bija sākotnējā informācija. Ņemot vērā to, ka tas neapstiprinājās, mēs izlēmām, ka karogu tomēr taisīsim." Rezultātā apmēram 20 tūkstošus eiro Valkas novada pašvaldība sedza no saviem līdzekļiem.
Biedrība aicina arī citas pašvaldības pievienoties šai iniciatīvai, pati par to nesamaksājot ne centa. Turklāt šobrīd par finansējuma nodrošināšanu izsakās krietni piesardzīgāk. "Uzsākot šo iniciatīvu un projektu, mēs no paša sākuma pozicionējām, ka biedrība kā minimums apņemas vienu karoga mastu izbūvēt, tas ir Rīgā," norāda Kols.
Pērn ziedojumos biedrība saņēmusi 13 681 eiro, vēl pirms gada – 20 tūkstošus eiro. Lielākais ziedotājs ir biedrības valdes priekšsēdētāja tēvs, uzņēmējs Jānis Kols. Tomēr ar šiem ieņēmumiem ir krietni par maz, lai iecerētajā vietā uz AB dambja Rīgā uzstādītu lielizmēra karogu.
"Biedrība, kad prezentēja šo projektu, runāja par dažiem sponsoriem, dažiem uzņēmējiem, kas ir gatavi šo finansēt. Vai tie ir tikai daži sponsori, vai tie ir vairāki, par to mēs neesam informēti," LTV norāda Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR). Karoga uzstādīšanu Rīgā finansēšot biedrības vadītāja tēvs Jānis Kols, notiesātais polituzņēmējs Māris Martinsons, kā arī būvnieki – Armands Garkāns un Juris Kravalis. Rīga, visticamāk, arī būs vienīgā pilsēta, kurā biedrība savai iniciatīvai būs atradusi finansējumu un pašvaldība uzņemsies vien apsaimniekošanas izmaksas. Taču svarīgi – šo ziedotāju pārstāvētie būvuzņēmumi Rīgā saņēmuši virkni pasūtījumu no pašvaldības.
Vēl nelielu atbalstu lielizmēra karoga uzstādīšanai saņēma Smiltene, taču – uz valsts budžeta rēķina. Pērn "deputātu kvotu" ietvaros septiņus ar pus tūkstošus eiro no valsts budžeta "līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" Nacionālā apvienība piešķīra "Smiltenes novada pašvaldībai karoga masta uzstādīšanai Smiltenes brīvdabas estrādē". "Tas ir lēmums. Pašvaldība ir pieprasījusi. Pagājušogad šo piešķīrumu atbalstīja. Es nevaru tur neko plašāk arī komentēt," LTV taisnojies Kols.
Savukārt Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (NA) atklāj: "mēs bijām pazīstami ar biedrības valdes priekšsēdētāju. Sākoties viņu aktivitātēm, viņš bija arī pie mums un uzrunāja mūs. Ņemot vērā to, ka Jāņu kalnā savulaik karogs jau atradās, mēs ļoti ātri sapratām, ka tas ir tas brīdis un īpaši uz Latvijas simtgadi, kad mēs vēlamies mūsu novadam tādu dāvanu uzlikt."
Šobrīd lielizmēra karogi uzstādīti tikai trīs Latvijas pilsētās – Smiltenē, Valkā un Ogrē. Visdārgāk tas izmaksājis Smiltenei, kurā uzbūvēts visaugstākais masts – 35 metri. Ogrē un Valkā masta augstums ir 20 metri un karoga izmērs – 50 kvadrātmetri.
"de facto" izpētījis, ka tehnisko projektu abos gadījumos izstrādājis viens un tas pats uzņēmums "Arhitekta Raimonda Dimsona projektēšanas birojs". Pašvaldībām tas izmaksāja vairāk nekā četrus tūkstošus eiro.
Savukārt vienādā augstuma masti izrādījušies gana atšķirīgi. Ogre par to samaksāja četrus tūkstošus eiro, savukārt Valka nepilnus 14 tūkstošus eiro. Turklāt abos gadījumos karoga masts izgatavots vienā un tajā pašā ražotnē Ogres novadā. Krauklis pieļauj, ka biedrība atsūtīja konkrētā uzņēmuma kontaktus. Tajā pašā laikā Kols mēģina taisnoties, ka "mūsu loma šajā visā procesā ir nodrošināt ar informāciju, kas ir karoga masta izgatavotāji. Tur ir vairāki, ir gan no Zviedrijas, gan Turcijas, no Ķīnas, ir arī vietējie ražotāji. Līdz ar to šeit pārmest, ka mēs kādu speciāli iesakām, atvainojiet, tas neatbilst patiesībai".