Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) otrdien pasludināja spriedumu iepriekš vairākas reizes tiesātā Gundara Davidova prasībā pret Latvjas valsti, nospriežot piedzīt no valsts par labu Davidovam 3250 eiro par viņam piemērotu apcietinājumu bez tiesiska pamata, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
"2006. gada 16. oktobra pieteikumā Davidovs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) pantu, kas paredz tiesības uz personisko brīvību un drošību, sūdzējās par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu, uzskatot, ka tas ir bijis prettiesisks un pārāk ilgs.
Iesniedzējs uzskatīja, ka apcietinājuma piemērošana neatbilda Konvencijas panta punktam par ikviena tiesībām uz personisko brīvību un drošību, kas noteic, ka nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot gadījumos "ja persona tiek tiesiski aizturēta vai apcietināta ar nolūku nodot viņu kompetentām tiesību aizsardzības iestādēm, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir izdarījusi sodāmu nodarījumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu vai nepieļaut viņa bēgšanu pēc likumpārkāpuma izdarīšanas".
Tāpat Davidovs uzskatīja, ka apcietinājuma piemērošana neatbilda augstāk norādītā konvencijas panta punkta prasībām, ka paredz, ka ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziedzīgā nodarījumā, ir tiesības vismaz: tikt nekavējoties, viņam saprotamā valodā un detalizēti, informētam par viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu, uz laiku un līdzekļiem, kas nepieciešami, lai sagatavotu savu aizstāvību, aizstāvēt sevi pašam vai saņemt paša izvēlēta aizstāvja juridisku palīdzību, vai, ja viņam trūkst līdzekļu, lai algotu aizstāvi, saņemt nozīmēta aizstāvja palīdzību par velti, ja tas nepieciešams tiesvedības interesēs.
Kā arī šīs Konvencijas norādītā panta prasībām, kas paredz nopratināt vai panākt nopratināt apsūdzības lieciniekus un pieprasīt aizstāvības liecinieku klātbūtni un nopratināšanu ar tādiem pašiem nosacījumiem kā apsūdzības lieciniekus un uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņš nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā.
Tiesa vienbalsīgi atzina, ka ir pieļauti augstāk norādīto Konvencijas pantu pārkāpumi.
Tā, piemēram, ECT attiecībā uz apcietinājumu no 2006. gada 21. augusta līdz 2006. gada 17. oktobrim, kad Davidovam piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums – tika aizstāts ar policijas uzraudzību, norādīja, ka apelācijas instances 2006. gada 21. augusta spriedumā nebija nekādas norādes par iesniedzējam piemērojamo drošības līdzekli, tādēļ līdz pat 2006. gada 13. septembrim iesniedzējs atradās apcietinājumā bez pienācīga tiesiskā pamatojuma.
ĀM atzīmēja, ka iesniedzējs bija lūdzis piespriest viņam kompensāciju par morālo kaitējumu 30 tūkstošu eiro apmērā, kā arī kompensāciju par tiesāšanās izdevumiem aptuveni 427 eiro apmērā, taču ECT šo prasību apmierināja tikai daļēji, atlīdzībā piespriežot 3250 eiro.
Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
ĀM piebilda, ka Davidovs no 2005. gada marta līdz maijam kopumā bija pastrādājis piecas zādzības.
"Lai ekonomētu tiesvedības laiku un līdzekļus, Valmieras rajona tiesas tiesnesis apvienoja iesniedzēja piecas krimināllietas par pastrādātajām zādzībām vienā krimināllietā. Iesniedzējam tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Pirmā tiesas sēde tika nozīmēta izskatīšanai 2005. gada 31. augustā, " norādīja ĀM.
Ar 2005. gada 31. augusta Valmieras rajona tiesas spriedumu Davidovs tika atzīts par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma panta par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, piespriežot brīvības atņemšanu uz trīs gadiem. Spriedumā tika norādīts, ka "drošības līdzekli (…), kamēr tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, atstāt iepriekšējo – apcietinājumu," atzīmēja ĀM.
Iesniedzējs 2005. gada 31. augusta spriedumu apelācijas instancē, lietas izskatīšana tika nozīmēta 2006. gada 10. janvārī. Davidovam piemērotais apcietinājums netika grozīts. Savukārt 2006. gada 10. janvārī nozīmētā tiesas sēde tika vairākkārt atlikta, līdz tā notika 2006. gada 21. augustā.
"Ar 2006. gada 21. augusta Vidzemes apgabaltiesas lēmumu 2005. gada 31. augusta Valmieras rajona tiesas spriedums tika atcelts un lieta tika nosūtīta izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā. Lēmumā nebija nekādas norādes par iesniedzējam piemēroto drošības līdzekli, pauda ĀM.
Iesniedzējs vairākkārt nesekmīgi vērsās tiesā ar lūgumu grozīt piemēroto drošības līdzekli. Un ar 2006. gada 13. septembra lēmumu par lietas nodošanu tiesai iesniedzējam piemērotais drošības līdzeklis netika grozīts.
ĀM pastāstīja, ka 2006. gada 17. oktobrī notika pirmā tiesas sēde, kurā tika grozīts iesniedzējam piemērotais drošības līdzeklis no apcietinājuma uz nodošanu policijas uzraudzībā, kā arī nozīmēta ambulatorā un vēlāk stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze. Kamēr iesniedzējam bija jāveic tiesu psihiatriskā ekspertīze, krimināllietas izskatīšana tika apturēta.
"Ar 2008. gada 27. augusta Valmieras rajona tiesas spriedumu iesniedzējs tika atzīts par vainīgu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175. panta trešās daļas, piespriežot brīvības atņemšanu uz 2 gadiem un 9 mēnešiem. Pēc lietas izskatīšanas apelācijas instancē iesniedzējam piemērotais sods tika samazināts par diviem mēnešiem", norādīja ĀM.
