Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādātais likumprojekts par ebreju īpašumu restitūciju Saeimā varētu nonākt februāra sākumā, pastāstīja Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība").
Kalniņš plāno sasaukt vienu vai divas komisijas sēdes, kurās kopā ar Ebreju draudžu un kopienu padomi un juristiem tiks pārrunāta piecu īpašumu atdošana. Ēkas atrodas Rīgā Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2, Ludzas ielā 25, kā arī Jūrmalā Kļavu ielā 13 un Kandavā Lielajā ielā.
Komisijas vadītājs pieļāva, ka īpašumu atdošanai ebreju kopienai varētu tikt pievērsta īpaša uzmanība, tomēr lielas diskusijas viņš neprognozēja, jo ĀM redzējums esot skaidrs un pārrunāts arī koalīcijas partiju starpā, turklāt netiks lemts par finansiālajiem jautājumiem.
Savukārt ĀM vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums pastāstīja, ka kopš neatkarības atgūšanas Latvijas valsts ir daudz darījusi, lai pilnvērtīgi apzinātu Otrā pasaules kara notikumus un totalitāro režīmu paveiktos noziegumus, godinātu upuru piemiņu un atjaunotu vēsturisko taisnīgumu.
Eihenbaums uzsvēra, ka Latvija konsekventi skaidro tās sarežģītās vēstures lappuses dažādos starptautiskos formātos. "Kopš 2004.gada Latvija ir arī Starptautiskās holokausta piemiņas alianses dalībniece, un 2009.gadā tā ir atbalstījusi Terezinas deklarācijas pieņemšanu. Abas minētās iniciatīvas ir vērstas uz holokausta atceres, izpētes un izglītības veicināšanu, kā arī holokaustu pārdzīvojušo labklājības nodrošināšanu, nekustamā īpašuma restitūciju, nolaupīto mākslas priekšmetu atgriešanu, arhīvu materiālu pieejamību," skaidroja ĀM pārstāvis.
Viņš piezīmēja, ka Terezinas deklarācijas pieņemšanas iniciatīva nāca no Čehijas tās prezidentūras laikā ES Padomē, un tai, paužot savu politisko gribu, pievienojušās visas ES dalībvalstis. "Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ir tāda pati iespēja, esot "prožektoru gaismā", runāt par totalitāro režīmu noziegumiem un paust savu apņēmību vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā," skaidroja Eihenbaums.
Viena no Otrā pasaules kara traģisko vēstures notikumu konsekvencēm un totalitāro varu veiktajiem noziegumiem bija Padomju okupācijas varas Latvijas Republikas teritorijā īstenotā īpašumu nacionalizācija. "Ņemot vērā, ka nacistiskās Vācijas īstenotā holokausta rezultātā okupētās Latvijas teritorijā tika iznīcināta lielākā daļa Latvijas ebreju kopienas - sabiedrisko un reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu mantinieku un tiesību pārņēmēju, daudzus nekustamos īpašumus ierastajā denacionalizācijas kārtībā nebija iespējams atgūt," norādīja Eihenbaums.
Tādēļ ĀM atbalsta šāda likumprojekta virzību Saeimas Ārlietu komisijā. Vienlaikus ministrija uzsver, ka likumprojekts nemaina līdzšinējo Latvijas politiku īpašumu denacionalizācijas jomā, bet ir tikai viens no iespējamajiem soļiem totalitāro režīmu paveikto noziegumu seku mazināšanā. Tas paredz atjaunot Latvijas ebreju kopienas īpašumtiesības uz atsevišķām reliģiskām un sabiedriskām celtnēm. Latvijas valdība turpinās dialogu ar ebreju kopienu par iespējamajiem turpmākajiem risinājumiem atlikušo sabiedrisko un reliģisko organizāciju īpašumu restitūcijas jomā, uzsvēra ĀM pārstāvis.
ĀM norāda arī, ka jautājuma komplicētā būtība un atšķirīgā vēsturiskajā situācija, kā arī citi faktori, nozīmē, ka katrā atsevišķā valstī šī jautājuma risināšanai ir atšķirīgas pieejas - tiek veidotas speciālās komisijas, darba grupas, pieņemti speciāli likumi, dibināti fondi un veikti īpaši pētījumi.
Piemēram, Lietuva 2011.gadā pieņēmusi likumprojektu, kurš paredz kompensācijas par totalitāro režīmu 1939.-1990. gadā okupācijas periodā nacionalizētu vai citādi nelikumīgi atsavinātu Lietuvas ebreju reliģisko kopienu īpašumu. Kompensācijas apmērs ir 128 miljoni liti (53 miljoni USD), kas tiks izmaksāti laika periodā no 2013 gada, līdz 2023.gadam, ieskaitot naudu īpašā fondā. Savukārt Čehijā ir gan likums par īpašumu restitūciju, gan kompensācijas fonds. Savukārt, Igaunijai šī problēma nav aktuāla, jo lielākā daļa pirmskara īpašumu tika nomāti, skaidroja Eihenbaums.
Jautājums par likumprojektu pārrunāts arī Nacionālās drošības padomē un ĀM savus priekšlikumus iesniegs Saeimas Ārlietu komisijai.
