Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iepriekš izvērsās plašas diskusijas par to, vai un kā šajā likumā runāt par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem, kas konkurē ar neatkarīgiem reģionālajiem medijiem un kropļo mediju tirgu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Komisija lēma šajā likumā neiekļaut pašvaldību informatīvo izdevumu detalizētu regulējumu, uzsverot, ka tam jābūt pašvaldību likumā.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne iepriekš uzsvēra, ka regulējums, kas nodalītu pašvaldību izdevumus no masu medijiem un definētu to funkcijas, ir svarīgs, lai stiprinātu spēcīgu un neatkarīgu presi.
Skatot grozījumus likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem", deputāti lēma precizēt, ka šā likuma noteikumi neattiecas uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.
Līdz šim bija noteikts, ka tie neattiecas vien uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.
Tā kā Latvijā nav nevienas oficiālās informācijas aģentūras, deputāti lēma no likuma izslēgt normu, ka masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur oficiālo informācijas aģentūru ziņojumus.