Biedrība "Dzimtā valoda" ir iztērējusi "valodas referendumam" aptuveni 17 000 latu, kas saņemti kā ziedojumi vai biedru naudas, bet no "Kremļa te nav ne smakas", otrdien žurnālistiem stāstīja biedrības līderis Vladimirs Lindermans. Viņš noraida mājienus par kampaņas finansēšanu no Krievijas, bet aizsardzības ministram Artim Pabrikam (V) par pieprasa atsaukt šādus izteikumus.
Lindermans otrdien žurnālistiem stāstīja, ka kopš pagājušā gada marta, kad sākta parakstu vākšanas, lai rosinātu referendumu par oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai, ir iztērēti 16 776, 49 lati.
No šīs summas aptuveni 1280 lati atvēlēti reklāmām, bet pārējā nauda – samaksai notāriem par referenduma ierosināšanas atbalstītāju parakstu apliecināšanu.
Lindermans norādīja, ka šai naudai "nav ne smakas no Kremļa". Savukārt jautāts, vai no Kremļa referenduma laikā biedrība nav saņēmusi ieteikumus kampaņas organizēšanai, atbildēja: "Mēs, "Dzimtās valodas" pārstāvji esam gana gudri cilvēki, tāpēc mums padomus nevajag."
Viņš skaidroja, ka aptuveni 8000 latu biedrība saņēma no biedru naudām, bet 8947 latus – kā ziedojumus. Viņš uzsvēra, ka naudu ziedoja Latvijas pilsoņi un rezidenti, un tikai divi ziedotāji bija Latvijas nerezidenti – viņi ziedojuši 235 latus.
Ziedojumu vidējās summas ir salīdzinoši nelielas, aptuveni 20 lati, lielākā ziedojumu summa ir 1000 latu, bet ir arī viena lata ziedojumi. Ziedoja arī kādas juridiskas personas. Lindermans nevēlējās saukt firmu vai privātpersonu ziedotāju vārdus, jo, viņaprāt, šie cilvēki to negribētu.
Lindermans arī pauda, ka biedrība parakstu vākšanas laikā un pirms referenduma nav maksājusi krieviski raidošajiem un rakstošajiem Latvijas medijiem par kampaņas popularizēšanu. Lindermans uzsvēra, ka šie mediji aktīvi ziņojuši par kampaņas norisi, jo to ideoloģiski atbalstījuši.
Viņš arī skaidroja, ka, piemēram, televīzijā pārraidītos klipus pirms "valodas referenduma" veidojis biedrības pārstāvja Jevgēnija Osipova brālis bez jebkādas atlīdzības.
Lindermans arī uzsvēra, ka referendums rīkots tāpēc, ka to vēlējušies "Latvijas krievi", nevis pēc kādu organizāciju pasūtījuma vai ārzemju ietekmes dēļ.
Biedrības līderis paudis sašutumu par Latvijas politiķu izteikumiem referenduma laikā, īpaši par aizsardzības ministra Arta Pabrika apgalvojumiem intervijā Latvijas Radio, ka nauda kampaņai nākot no ārvalstīm. Lindermans sacīja, ka lūgs ministram atsaukt šos izteikumus, un, ja tas netiks darīts, tad vērsīsies tiesā.
Lindermans arī paudis sašutumu par eksprezidenta ValdaZatlera izteikumiem, ka krievu valodas kampaņa esot izmaksājusi aptuvenipusmiljonu latu.
Jau ziņots, ka Kopumā "Dzimtajā valodā" apvienojušies aptuveni 50 biedri. Līdz pagājušā gada vidum organizācija nebija pievērusi sabiedrības uzmanību, taču tai izdevies savākt vairāk nekā 10 000 parakstu, lai rosinātu referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, un novembrī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā 183 000 pilsoņu parakstījās par Satversmes izmaiņām par krievu valodas statusu.
18.februārī notikušajā referendumā gan šo ieceri atbalstījuši 273 347 vēlētāji, kas ir mazāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, bet pret Satversmes grozījumu pieņemšanu nobalsoja 821 722 vēlētāji.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegto informāciju tautas nobalsošanas dienā, šā gada 18.februārī, valstī bija reģistrēti 1 545 004 balsstiesīgi pilsoņi. Tādējādi, lai Satversmes grozījumi tautas nobalsošanā iegūtu likuma spēku, par tā pieņemšanu bija jānobalso vismaz 772 502 vēlētājiem jeb pusei no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem.