Līdz ar to Pētersone ir trešā oficiāli izvirzītā kandidāte Valsts prezidenta amatam.

Pārējie divi LPP/LC šim amatam izvirzītie kandidāti – bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks un iekšlietu ministrs Ivars Godmanis atteicās no iespējas startēt uz šo amatu. Arī Pētersone konferencē bija iecerējusi atteikties no šī piedāvājuma par labu Godmanim vai Baštikam, taču pēc abu lēmuma tomēr nolēma kandidēt. "Es šodien to nedarīšu (neatteikšos)," izteicās Pētersone.

Pētersone uzsvēra, ka ar LPP/LC atbalstu gatava doties "kaujā". Pēc viņas domām pašreizējā situācija Saeimā ir visai saasināta un ļauni margināļu spēki mēģina sašķelt sabiedrību, tāpēc iedzīvotāji Valsts prezidenta amatā vēlas redzēt morālu autoritāti un pat zināmu arbitru. Taču pēc Pētersones domām nākamajam Valsts prezidentam "jārunā vienā toņkārtā ar valdību" un jāspēj pieņemt drosmīgi lēmumi. Pētersone uzsvēra arī nepieciešamību konsolidēt sabiedrību.

LPP priekšsēdētājs Ainārs Šlesers konferencē pauda viedokli, ka koalīcijas partijām šobrīd jāmēģina vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam un nebūtu pieļaujams, ka Valsts prezidenta kandidāta dēļ izjuktu koalīcija.

Šlesers pauda viedokli, ka gadījumā ja trīs koalīcijas partijas vienosies par atbalstu vienam kandidātam, tad ceturtajai partijai būs jāpiekāpjas un jāatbalsta vienots koalīcijas lēmums.

Šlesers atbalstīja Pētersones izvirzīšanu šim amatam, norādot, ka viņai ir "politiskā pieredze, gudrība un sievietes šarms". Pēc Šlesera domām Vaira Vīķe-Freiberga tieši ar savu sievišķo šarmu ir panākusi daudz. " Karinai Pētersonei ir iespējas iegūt lielāko Saeimas atbalstu," uzskata Šlesers.

Jau vēstīts, ka līdz šim oficiāli Valsts prezidenta amatam ir izvirzīti divi kandidāti - Tautas partijas (TP) virzītais premjera biroja vadītājs Māris Riekstiņš un partijas Jaunais Laiks (JL) Saeimas deputāte Sandra Kalniete.