LPS uzskata - "Latvenergo" apgalvojumi, ka tarifu pieaugums skars tikai pusi mājsaimniecību un vidēji no 1.aprīļa tarifs mainīsies par 21%, nav korekti. Savienība norāda: apgalvojums, ka 49% no mājsaimniecībām patērē mazāk nekā 100 kilovatstundas mēnesī, nav pareizs, jo "Latvenergo" analīze balstīta uz abonenta patēriņa uzskaiti, nevis reālo elektroenerģijas patēriņu mājsaimniecībās.
Tāpat LPS norāda, ka jau ar šā gada 1. janvāri visām mājsaimniecībām elektroenerģijas izmaksas saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pieaugumu kāpušas par 12%. LPS prognozē, ka reāli tarifu pieaugums 2011. gadā sasniegs 39%.
LPS arī aicina pārskatīt ielu apgaismojuma patēriņa metodiku un tarifa apjomus, jo ielu apgaismojuma tarifi jau 2008. gadā bez kādas argumentācijas tika paaugstināti par 60%, Savienība uzskata, ka pašlaik prognozētais tarifu pieaugums attiecīgi par 45% dienā un 24% naktī, pieskaitot vēl arī PVN kāpuma ietekmi, novedīs pie tā, ka daudzas pašvaldības no šī pakalpojuma naktīs atteiksies. Tāpat LPS uzsver, ka papildus finansējums ielu apgaismojuma apmaksai 2011.gada pašvaldību budžetos nav apstiprināts.
LPS aicina izvērtēt, par cik samazināsies patērētās elektroenerģijas apjoms tarifu pieņemšanas gadījumā, vai tarifu pieaugums ir samērīgs ar iedzīvotāju maksātspēju, ja pašlaik 42% mājsaimniecību ienākumi uz vien personu nepārsniedz 143 latu un iedzīvotāju darba algas gada laikā samazinājušās par 10%.
LPS nav saprotama motivācija tarifu pieaugumam, ja šogad, stājoties spēkā jaunajām PVN likmēm, Latvijas mājsaimniecībām jau pašlaik par elektrību, ieskaitot nodokļus, ir jāmaksā dārgāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā šobrīd viena kilovatstunda maksā 8,25 santīmus, Lietuvā – 9,2 santīmus, Igaunijā – 7,08 santīmus bez PVN.
LPS norāda – ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) akceptēs jauno tarifu projektu, mājsaimniecībām, kuras iztērēs vairāk nekā 1200 kilovatstundas elektrības gadā par pārtērēto elektrību būs jāmaksā 10,7 santīmi kilovatstundā. Pēc "Eurostat" datiem, Latvijā šī cena būs augstāka nekā 13 citās Eiropas valstīs, tai skaitā Lielbritānijā, Somijā un Francijā.
"Uzskatām, ka tarifu paaugstinājuma gadījumā netiek ievērots samērīguma princips, jo mājsaimniecībām, kuras patērē mēnesī vidēji 200 kilovatstundas, elektrības rēķins, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugs par 28% jeb 49,56 latiem gadā. Savukārt mājsaimniecības, kuras iztērē vidēji 300 kilovatus, par elektrību maksās par 33% procentiem jeb par 89,12 latiem gadā vairāk nekā pērn. Vai atbalstāms princips - mazāk tērē, mazāk maksā? Nav saprotams, statistiski ticams un ekonomiski pamatots mērķis noteikt patēriņa minimumu 1200 kilovatstundas gadā," uzskata LPS.
LPS arī aicina izvērtēt, kā tarifu politiku ietekmē tas, ka "Latvenergo" ik gadu 35 miljonus latu no savas peļņas ieskaita valsts budžetā un kā tas veicina uzņēmuma interesi attīstīt savu infrastruktūru. Savienība norāda, ka "Latvenergo" peļņa rodas no elektrības tirdzniecības brīvajā tirgū, savukārt darbība regulētajā tirgū rada miljonu zaudējumus un uzņēmumam tie ir jānosedz. LPS uzskata, ka peļņa jāiegulda uzņēmuma attīstībā, lai tas spētu nodrošināt pakalpojumu sniegšanu tautsaimniecībai, tostarp – savlaicīgu pieslēgumu nodrošināšanu investīciju projektiem, kas dotu tautsaimniecībai jaunas darba vietas.
Savukārt "Latvenergo" uzsver, ka uzņēmuma klientu ikmēneša norēķinu sistēmas dati precīzi atspoguļo iesniegtā SPRK tarifa plāna ietekmi uz ģimenēm, jo analīzē izmantoti visu – kopskaitā vairāk nekā viena miljona – "Latvenergo" klientu patēriņa dati par pagājušo gadu.
Saskaņā ar AS "Latvenergo" norēķinu sistēmas datiem, tikai 4% no uzņēmumu fizisko personu klientu skaita veido objekti, kas nav dzīvojamās telpas, piemēram, garāžas, šķūņi, saimniecības telpas.
Analizējot kopējos klientu patēriņa datus Latvijā, gandrīz 50% mājsaimniecību izstrādātās tarifu izmaiņas neskars, jo to patēriņš gadā nepārsniedz 1200 kilovatstundas, uzsver "Latvenergo". Otra lielākā mājsaimniecību grupa (29%) ir ar vidējo patēriņu no 101-200 kilovatstundām mēnesī, un pēc tarifu izmaiņām šo mājsaimniecību vidējais maksājums mēnesī pieaugs par 1,10 latiem. Trešā lielākā mājsaimniecību grupa (16%) ir ar vidējo patēriņu 201-400 kilovatstundas mēnesī un to maksājums vidēji pieaugs par 4,36 latiem mēnesī.
Ja mājsaimniecības vidējais patēriņš ir virs 400 kilovatstundām mēnesī, maksājums mēnesī pieaugs par 16,34 latiem. Šādu klientu īpatsvars no kopējā mājsaimniecību skaita ir 6%.
Jau vēstīts, ka trešdien SPRK lems, vai apstiprināt "Latvenergo" piedāvātās izmaiņas elektroenerģijas tarifos. "Latvenergo" plāno, ka no 1.aprīļa mājsaimniecībām būs divi diferencēti elektroenerģijas tarifi - mājsaimniecības, kas mēnesī patērē līdz 100 kilovatstundām, tarifa izmaiņas neietekmēs, bet mājsaimniecībām ar lielāku patēriņu maksa par enerģiju pieaugs.
No 1.aprīļa būs spēkā divi tarifi - starta tarifs, kas paliks tāds pats kā līdz šim - 0,0825 lati par kilovatstundu, un pamata tarifs, kas būs 0,1074 lati par kilovatstundu.
Jaunais tarifu plāns paredz, ka no 1.aprīļa visas mājsaimniecības sāks maksāt "starta tarifu" - 0,0825 latus par kilovatstundu. Ja mājsaimniecība līdz nākamā gada 1.aprīlim patērēs vairāk nekā 1200 kilovatstundas (vidēji 100 kilovatstundas mēnesī), tad turpmāk par patērēto enerģiju, sākot ar 1201 kilovatstundu, katru mēnesi būs jāmaksā jau "pamata tarifs" - 0,1074 lati.
Savukārt nākamā gada 1.aprīlī visām mājsaimniecībām atkal piemēros "starta tarifu" un "pamata tarifu" būs jāsāk maksāt, tikai pārsniedzot 1200 kilovatstundu patēriņu.