LSA: neveiksmīgas reformas augstākajā izglītībā veicinātu strauju studentu aizbraukšanu

Studentu emigrāciju, pēc LSA domām, varētu veicināt izglītības kvalitātes vai pieejamības samazināšanās, tādēļ rūpīgi jāizsver jebkuru reformu potenciālais risks uz studentu vēlmi un iespējām studēt tieši Latvijā, jo emigrācijas tendences ir vērojamas jau šobrīd.

Apvienība ir nākusi ari klajā ar saviem priekšlikumiem sistēmas reformēšanai. Kā informēja LSA Sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Bertāne, pirmkārt, augstākās izglītības finansēšanas sistēmā naudai būtu jāseko kvalitātei, kā arī jātiek veiktām reformām studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā. Augstākajā izglītībā būtu jāierobežo pārāk šaura programmu specializācija bakalaura līmenī, programmu dublēšanās, kā arī jāveicina privāto līdzekļu ieplūšana augstākajā izglītībā un zinātnē, uzskata LSA.

Ieviešot principu "nauda seko kvalitātei", Latvijai būtu pakāpeniski jāvirzās uz modeli, kad par valsts budžeta līdzekļiem tiek finansēta visu valstij nepieciešamo speciālistu sagatavošana, par galveno finansējuma sadalījuma kritēriju starp dublējošām programmām izvirzot tās kvalitāti. Tādējādi studējošie tiktu izglītoti programmās, kas spēj realizēt kvalitatīvākās studijas.

Šāda principa ieviešanai LSA rosina veidot darba grupu, kurā ir iekļauti pārstāvji no visām iesaistītajām pusēm, kas vienotos par kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtētas studiju programmas.

Savukārt programmas, kas nebūtu saņēmušas valsts finansējumu, varētu turpināt strādāt par pašu ieņēmumiem un pretendēt uz finansējuma saņemšanu nākamajā reizē, tādējādi veicinot konkurenci. Lai šāds mehānisms būtu efektīvs, Izglītības un zinātnes ministrijai būtu jānosaka valstij nepieciešamo speciālistu skaits katrā nozarē, kas līdz šim nekad nav ticis darīts, un pēc tā jānosaka arī valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits. Ieviešot mehānismu, jānodrošina arī turpmāku reģionālo augstskolu kā reģiona attīstību veicinošu komponentu eksistence un attīstība.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma būtu jāreformē tā, lai valsts būtu vienīgā kredīta galvotāja tiem studentiem, kuru ģimenei ir piešķirts maznodrošinātās ģimenes statuss, lai piekļuve izglītībai nebūtu atkarīga no studenta pašreizējā materiālā stāvokļa.

Tāpat būtu jāpaātrina valsts galvotā kredīta saņemšanas procedūra, jo šobrīd no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz kredīta saņemšanai paiet vairāki mēneši un ir gadījumi, ka studējošajam jāsedz studiju maksa par semestri. Treškārt, būtu nepieciešams mainīt kredītu atmaksas politiku, pamatsummas un procentu atmaksu studentam veicot tikai tad, kad, absolvējot pēdējo secīgo studiju programmu, studējošais saņem atalgojumu vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Persona atmaksā bankai noteiktu procentu no summas, kas tiek nopelnīta virs minimālās mēnešalgas.

Pēc LSA pārstāvju domām, bakalaura līmenī valstī būtu jākoncentrējas uz fundamentālu zināšanu apguvi, tālākos līmeņos studējošajam dodot iespēju izvēlēties šaurāku specializāciju, kā to paredz Boloņas process. Tāpat augstskolām būtu jābeidz ražot dublējošas programmas.

Visbeidzot nodokļu sistēmai ir jāveicina privāto līdzekļu ieplūšana visās nozarēs, uzskata LSA. Šobrīd Ministru kabineta (MK) noteikumi paredz, ka algas nodoklis nav jāmaksā par darba devēja segto mācību maksu vai atmaksāto studiju kredīta pamatsummu par darbinieku, kas studē "Dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas" vai "Inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību".

Līdzīgi būtu jāizdara izmaiņas arī MK noteikumos par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Šobrīd iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos ietveramo izdevumu kopējā summa taksācijas gadā ir 150 Ls, taču summa būtu jāpalielina. Tādējādi ne vien valsts veiks pasūtījumu pēc studentiem, bet arī privātuzņēmēji, norāda apvienība.

Jau ziņots, ka Latvijas Studentu apvienība piedāvājusi sadarboties ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), lai paustu savu neapmierinātību ar finansējuma samazinājumu augstākajai izglītībai. Konkrētākas sadarbības formas un iecerētās akcijas studenti gan pagaidām neatklāj.