Kā norāda raidījums, tas būtībā nozīmēs nojaukt gadsimtu ilgušo tradīciju, kurā skolotājs pie tāfeles stāsta mācību vielu, un skolēns, sēžot solā to apgūst. Mācību procesa centrā būs jānokļūst skolēnam, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes, un iegūst prasmes lietot zināšanas.

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" ziņo, ka šiem mērķiem plānots atvēlēt gandrīz 14 miljonus eiro no Eiropas Sociālā fonda. Lai arī projekta saskaņošana ievilkusies teju gada garumā, šonedēļ, pēc neoficiālas informācijas, tam iedota zaļā gaisma.

Latvijā ir vairākas skolas, kurās aizvien plašāk izmanto kompetenču pieeju skolēnu apmācībā, un kur skolotājus vieno nevis viņu mācītais priekšmets, bet bērns, kuru viņi kopīgi apmāca.

LTV raidījums "de facto" apmeklējis Vecumnieku vidusskolu, kur vismaz daļēji šī jaunā pieeja jau tiek realizēta.

"Dzīve mums ir komplekss process, tur nav ne ķīmijas, ne fizikas, ne bioloģijas atsevišķi, bet viss ir kopā un mēs mēģinām šādā veidā kaut ko darīt lietas labā kompetenču jomā," saka Vecumnieku vidusskolas ķīmijas skolotāja Ilze Cīrule.

Savukārt Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis atzīst: "Lai to darītu, kolēģiem ir vairāk jāplāno kopā, bet pats galvenais, lai būtu kompetenču pieejā balstīta izglītība, tās patiešām ir revolucionāras pārmaiņas, jo mēs fokusā neturam mācību priekšmetu, bet skolēnu. Un mēs meklējam skolēna progresu."

Jau vēstīts, ka Valsts izglītības satura centrs (VISC) gada sākumā iesniedza apstiprināšanai 14 miljonus vērto projektu, lai lielajām pārmaiņām saņemtu Eiropas fondu finansējumu. Gandrīz pus gadu projektu vērtēja, tad neprecizitāšu dēļ to noraidīja. Uzlabotais projekts iesniegts atkārtoti, un pēc neoficiālas informācijas šonedēļ tas beidzot apstiprināts. Lai arī saskaņošanas laikā pazaudēts teju gads no plānotā sagatavošanās laika, ierēdņi mierina, ka zemē tas neesot nomests, un pārmaiņas nebūs sasteigtas. Un nav atlikta iecere nākamgad 80 skolās izmēģināt jaunā satura pieeju.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norāda, ka tās būs dažādas skolas no visas Latvijas - lielas, mazas, sākumskolas, vidusskolas, lai būtu iespējami lielāka dažādība, kā arī ilgtspēja.

2018. gada rudenī pa jaunam jāstrādā jau visām pirmajām un ceturtajām klasēm. Pēc tam katru gadu pievienos vēl pa divām klašu grupām, līdz 2023. gadā būs nomainīts saturs visām klasēm, izstrādāti mācību līdzekļi, un mainīsies arī eksāmenu darbi, informē LTV. Lai to izdarītu, apmācīs 6000 pedagogu, kam tērēs aptuveni pusi no paredzētās summas, kā arī radīs arī 83 mācību materiālus, tai skaitā – bērniem ar īpašām vajadzībām. Taču viens no grūtāk pārkāpjamajiem sliekšņiem varētu būt ekspertu un zināšanu apjoms.

"Vai pietiks zināšanu skolas vadības līmenī izvirzīt šos konkrētos mērāmos mērķus, būvēt šo mācīšanās sistēmu un uzbūvēt cita veida skolas darbošanās modeli. Vai pietiks šo zināšanu valstī kopumā, jo tradicionāli resurss tiek vairāk novirzīts uz dzelžiem," saka Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centra vadītāja Dace Namsone.

Amatpersonas raidījumam sola, ka šis ir ilgtermiņa plāns, kas turpināsies arī pēc šim Eiropas Sociālā fonda projektam atvēlētā laika. "Sistēma būs uzlikta uz pamatiem," raidījumam saka IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule.

Jau izskanējušie fakti par atteikšanos no mājasdarbiem vai skolas uzsākšanu sešu gadu vecumā ir vien dažas no pārmaiņām, ko nes sev līdzi jaunā skološanās sistēma, norāda LTV. Te gan jāpiebilst, ka ja bērns sešos gados skolai vēl nebūs gatavs, viņš par varītēm nebūs tajā jāsūta, atgādina raidījums.