"Atbildīgā komisija divu mēnešu laikā jautājumu nav sākusi kustināt, turklāt parlamentā sāk skanēt iepriekš no ierēdņiem dzirdētās šaubas, vai tāds likums Latvijai vispār ir nepieciešams. Eksperti, kas šonedēļ Rīgā pulcējās starptautiskā pretkorupcijas konferencē, gan norāda: šādas politiķu runas parasti liecina vai nu par nekompetenci, vai nu par to, ka kaut kas ir slēpjams," vēsta LTV.
LTV atgādina, ka cilvēkus, kuri savā darba vietā novēro pārkāpumus, kas var apdraudēt sabiedrības intereses, un par to ziņo, pasaulē dēvē par trauksmes cēlējiem. Vides vai veselības apdraudējums, korupcija, pārkāpumi būvniecībā vai publisko iepirkumu procesā ir biežākie trauksmes cēlēju atklāto problēmu piemēri. Pēc ilgām diskusijām valdība martā beidzot sagatavoja un iesniedza Saeimai likumprojektu, kura mērķis ir sargāt trauksmes cēlējus: nodrošināt viņu anonimitāti un nepieļaut darba devēju atriebību. Pēdējos gados līdzīgi speciāli likumi pieņemti vairākās Eiropas valstīs; tā ir arī Eiropas Padomes, OECD un citu starptautisko organizāciju prioritāte.
Pirms diviem mēnešiem Saeima likumprojektu nodeva atbildīgajai parlamenta komisijai, taču tā vēl nav lēmusi pat par konceptuālu atbalstu iecerei. Tikai maija beigās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") plāno tikties ar Valsts kancelejas vadību, lai par to runātu. Viņaprāt, piedāvātais likums esot pārāk birokrātisks un nekvalitatīvs: "Šeit ir divi varianti: vai nu mēs atgriežam, lai visas tās pretrunas, kas tur ir iekšā, risinātu tie, kas ir izstrādājuši to likumprojektu, zinot, par ko ir runa. Tas ir viens variants. Otrs variants – ka mēs sāksim strādāt paši. Bet, lai strādātu pašiem, te jābūt ekspertu lokam, ir jābūt skaidrām problēmām, ko gribam risināt likumprojekta pilnveidošanas gaitā."
Dolgopolovs klāsta, ka komisija negrasās vilcināties, tomēr atzīst – viņš vispirms gribot priekš sevis saprast, ko jaunu ienestu jaunais likums. Saruna ar deputātu, kā uzskata LTV, rada iespaidu, ka viņam par trauksmes celšanu zināšanas ir patiešām skopas. Dolgopolovs apgalvo, ka citās valstīs šādu trauksmes cēlēju likumu nav, arī par praksi šādus cilvēkus atalgot viņš neesot neko dzirdējis.
Tikmēr Valsts kancelejā sola palīdzēt Saeimas komisijai likumu uzlabot. "Likumprojekts šobrīd iekļauj sevī ļoti daudzas vērtīgas normas, taču, ja mēs skatāmies uz citu valstu praksi, to varētu papildināt ar vēl stiprāku regulējumu atsevišķos jautājumos, lai trauksmes cēlēju aizsardzību stiprinātu," saka likumprojekta autore, Valsts kancelejas Pārmaiņu vadības nodaļas konsultante Inese Kušķe. Viņa atzīst, ka tagadējā versija ir kompromiss, jo daudz iebildumu nāca gan no ministrijām, gan no pašvaldības pārstāvošajām organizācijām, taču vairākas nevalstiskās organizācijas un KNAB likumu atbalsta.
Interesi par trauksmes cēlēju aizsardzību izrāda arī Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisija, apliecina tās vadītājs Aleksejs Loskutovs (V): "Ja mēs gribam stiprināt tiesiskumu, tai skaitā valsts pārvaldē, ir nepieciešams, lai cilvēki justos pasargāti. To, ka Saeimā likumprojekts virzās ne pārāk ātri, var vērtēt divējādi. Ja ievilksies vēl, tas būs slikti, bet tas, ka netiek lemts pa galvu, pa kaklu, dod cerību, ka saturīgās diskusijās būs iespēja nosargāt ne tikai likuma formālu ietvaru, bet arī pamatjēgu." Loskutovs sola, ka viņa vadītā apakškomisija ar Sabiedrības par atklātību "Delna" palīdzību pieskatīs, lai Valsts pārvaldes komisijā likums netiktu vājināts.
Tikmēr Rīgā šonedēļ notika Baltijas politiski ekonomisko pētījumu centra BICEPS organizēta konference par korupcijas un nodokļu krāpšanas ietekmi uz ekonomiku. Dažas prezentācijas skāra arī trauksmes cēlēju tēmu. Viens no konferences galvenajiem runātājiem bija Pauls Radu no organizēto noziedzību un korupciju pētošo žurnālistu starptautiskā konsorcija OCCRP.
Radu intervijā LTV atzīst, ka, līdzīgi kā Latvijā politiķi piesauc "stukačus", arī viņa dzimtajā Rumānijā sabiedrības vēsturiskā nepatika pret ziņotājiem tiek izmantota, lai diskreditētu trauksmes celšanas ideju, taču šie argumenti ir jānoraida.
"Motivācija trauksmes celšanai nav salīdzināma ar to, kāda tā bija slepenpolicijas ziņotājiem. Tās ir pilnīgi atšķirīgas lietas. Trauksmes cēlējus motivē sabiedriskais labums, viņi grib izdarīt pakalpojumu sabiedrībai. Tas nav saistīts ar atriebību priekšniekam vai sievai, kā tas mēdza notikt agrāk, kad pat ģimenē kāds varēja būt ziņotājs," saka Radu.
Savukārt Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Džanluka Spaņjolo stāsta par pētījumiem, kas pierāda, ka, piemēram, finanšu sektorā trauksmes cēlēju atalgošana palielina pamatoto ziņojumu skaitu: "Mēs runājam par atlīdzību, kuru pilnībā ir finansējis pats trauksmes cēlējs. Viņš atklāj lietu, par kuru neviens neko nezināja, tad lieta tiek izskatīta tiesā un noziedznieks samaksā sodu. Tā nauda nenāk no budžeta, bet gan no noziedznieku maka. Līdz ar to ideja ir tāda, ka jūs atdodat daļu no noziedznieka naudas personai, kas paziņoja par noziedzīgām darbībām. Budžets no tā necieš, bet cilvēkiem, kas apgalvo pretējo, parasti ir kaut kas slēpjams."
Spaņjolo arī rosina Latvijas likumā paredzēt aizsardzību arī tiem trauksmes cēlējiem, kas caur žurnālistiem vai publiskiem paziņojumiem padara pārkāpumus savā darbavietā zināmus sabiedrībai. Lai gan šāda iecere apsvērta, likumprojektā Valsts kanceleja to neiekļāva, jo nejuta tam atbalstu. Profesors Spaņjolo norāda, ka paļauties tikai uz iekšējo ziņošanu ir riskanti: "Problēma ir tāda, ka korupcija ļoti bieži nāk no pašas augšas. Ja jūs liekat cilvēkam ziņot viņa vadībai, tad varbūt tieši šie vadītāji ir galvenie korumpētie iestādē. Līdz ar to viņi var uzpirkt darbinieku, paaugstinot viņu amatā vai palielinot algu, lai izvairītos no tā, ka viņš ziņo kaut kur ārpusē." Vaicāts, vai tas nozīmē, ka sargāt arī publiskos trauksmes cēlējus būtu laba doma, profesors atbild: "Es domāju, ka tas ir pats svarīgākais."
Arī žurnālists Radu ir pārliecināts, ka trauksmes cēlēju aizsardzība ir ļoti būtiska un uz to ir jāvirzās, neņemot vērā iebildumus, ka tas, lūk, izveidošot sistēmu, kurā slinkie darbinieki sūdzēsies par vadību, lai viņus nevarētu atlaist: "Pašvaldības un valdības visā pasaulē vienmēr dancos apkārt šai trauksmes celšanas tēmai. Jo viņi baidās. Un viņi vienmēr meklēs argumentus, lai nepieņemtu šādu likumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai pilsoniskā sabiedrība, godīgi politiķi un godīgi cilvēki radītu uz valdību spiedienu pieņemt trauksmes celšanas likumu. Jo tas var pilnībā izmainīt valsti."
"de facto" norāda, ka raidījums aicināja arī Saeimas Valsts pārvaldes komisijas un Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājus atsūtīt pārstāvjus, kas uzklausītu starptautisko ekspertu stāstīto par trauksmes celšanas pieredzi, taču neviens no Saeimas šo iespēju neizmantoja.
