Iecerētā sabiedrisko mediju pārvaldības reformu trešdien Saeimā kritizēja Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ainārs Dimants, savukārt Kultūras ministrijas (KM) Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis bija neizpratnē un pārmetumus noraidīja.
Saeimā notika diskusija par sabiedrisko mediju pārvaldības reformu "Vācijas sabiedrisko raidorganizāciju pārvaldības pieredze Latvijas reformas priekšlikumu gaismā. Latvijas reformas atsevišķi aspekti".
Belte teica, ka jaunajā modelī ir vairākas lietas, kas dara viņu bažīgu. Piemēram, paredzētā strukturālā sadarbība sabiedrisko mediju valdei ar redakcionālo padomi un ombudu kaut kādā mērā izšķīdina atbildības dimensiju, jo kādā brīdī var nebūt skaidrs, kurš, cik daudz un par ko ir atbildīgs.
LTV valdes priekšsēdētājs teica, ka sabiedrisko mediju valdei ir jāvada stratēģija, nevis jāpieņem redakcionāli lēmumi. Beltem arī nebija pārliecība par jaunajā koncepcijā iecerēto sabiedrisko mediju finansēšanu, tāpēc viņš rosināja diskusiju par iespējamu finansējuma piesaisti pie iekšzemes kopprodukta.
NEPLP loceklis Dimants apgalvoja, ka NEPLP pārstāv sabiedrības intereses, taču tā neesot aicināta piedalīties jaunās reformas tapšanā. Viņš arī kritizēja jaunveidojamās sabiedrisko mediju padomes politizāciju, jo saskaņā ar jauno koncepciju tajā no 13 locekļiem septiņi būtu politisko frakciju pārstāvji.
Dimants arī norādīja, ka jaunajā koncepcijā paredzētais finansēšanas modelis nenodrošina sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kas nemaz nav pieļaujams bez stabila finansējuma nodrošināšanas.
Diskusijā iesaistījās frakcijām nepiederošais deputāts Artuss Kaimiņš (KPV.LV), kurš klātesošajiem atgādināja par to, ka Saeima pērn atbrīvoja Dimantu no NEPLP priekšsēdētāja amata. Kaimiņš teica, ka Dimants ar saviem pārmetumiem jaunajai sabiedrisko mediju koncepcijai "sāk pucēt sev spalvas".
Savukārt Putnis atzina, ka viņam šķiet grūti savienojamas dažas dzirdētās topošā likuma interpretācijas. Viņam šķita nepamatoti pārmetumi par diskusijas neesamību līdz šim, jo NEPLP iepriekš ir aicināta piedalīties likumprojekta tapšanā. Tāpēc viņš aicināja klātesošos piedalīties un iesniegt priekšlikumus līdz šī gada 15.augustam.
Izbrīnu par Beltes izteikumiem pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), vienlaikus paužot cerību, ka KM Mediju nodaļa samēros dažādos iespējamos riskus. Viņa gan arī rosināja koncepcijas izstrādātājus likumprojektā akcentēt arī kultūras, izglītības un vērtību jautājumus kontekstā ar jaunās padomes veidošanu.
Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa (V) pauda nožēlu, ka diskusijas laikā tika uzsvērtas iekšējās problēmas. Pēc viņas domām, galvenais jaunās koncepcijas mērķis ir informēta sabiedrība, un, lai sabiedrībai ir pieejama vispusīga informācija.
Āboltiņa veltīja arī asu kritiku NEPLP, atsaucoties uz Valsts kontroles ziņojumu par NEPLP nelietderīgi izlietoto naudu, savukārt Dimantu viņa nosauca par politisku ielikteni, vienlaikus tomēr aicinot iesaistītos uz diskusiju.
Deputāts Boriss Cilēvičs ("Saskaņa") teica, ka partijas "Saskaņa" frakcijas attieksme pret topošo likumprojektu ir piesardzīgi atbalstoša. Tajā esot daudz labu ideju, kas vēl jāapstrādā. Pēc viņa domām, jaunajai koncepcijai būtu kaut kādā veidā arī jāparedz dažādu sabiedrības interešu viedokļu atspoguļojums, jo, pēc viņa rīcībā esošas informācijas, ir plašas grupas, kuras sabiedriskajos medijos neredz pārstāvētu savu viedokli.
Deputāts Valters Dambe (ZZS) prognozēja, ka līdz ar šī likumprojekta nonākšanu Saeimā būs daudz un plašu diskusiju. Taču Zaļo un zemnieku savienība kopumā jau atbalsta līdz šim izstrādāto dokumentu. Viņš pauda arī cerību, ka KM tiksies ar NEPLP un izrunās sāpīgos, jūtīgos jautājumus.
Kā ziņots, semināru un publisko diskusiju organizēja Saeima sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu un Kultūras ministriju.
Vācu mediju eksperti diskusijā ieteica sabiedrisko mediju uzraugošu organizāciju Latvijā veidot tā, lai tā ir no valsts attālināta institūcija. Latvijā topošo sabiedrisko mediju regulējošo likumprojektu viņi vērtēja kā pārāk plašu un sarežģītu.