Foto: LETA

Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amata trīs kandidāti, kas pirmdien diskusijā tiekas ar sabiedriskā medija darbiniekiem un citiem nozares pārstāvjiem, pauž atbalstu plānotajai Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanai, liecina kandidātu motivāciju vēstules, kas iesniegtas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Tomēr viens no kandidātiem piedāvā ar laiku pāriet uz modeli, ka sabiedriskie mediji veido tikai ziņas, pārējo saturu iepērkot.

Latvijas sabiedriskā medija (LSM) koncepcija paredz trīs variantus turpmākai radio un televīzijas darbībai. Pirmā iespēja paredz saglabāt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas institucionālo patstāvību, bet abi mediji realizē kopprojektus. Otrā iespēja ‒ abu mediju apvienošanu, izveidojot jaunu sabiedrisko mediju. Trešais variants paredz saturu iepirkt galvenokārt no neatkarīgajiem producentiem, sabiedriskā medija resursus izmantojot tikai ziņu sagatavošanā.

NEPLP pirmdienas rītā oficiāli atklājusi to kandidātu vārdus, kas iekļuvuši otrajā kārtā, ‒ uz LTV valdes priekšsēdētāja amatu kandidē "Video International Ukraine" ģenerāldirektors Ivars Belte, mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un pašlaik Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektors Rolands Tjarve.

Belte paudis atbalstu koncepcijas otrajai iespējai, kas laika gaitā organiski pāriet trešajā. "Lēmumu par satura iepirkšanu vajadzētu pieņemt krietni vēlāk, kad jau būs izveidots vienots medijs un tā vadība spēs nodrošināt satura kvalitātes līmeņa izmaiņas," uzskata Belte.

Viņš tostarp atzinis, ka televīzijā pašlaik ir "nemotivēti darbinieki, kā obligātajā karadienestā iesaukti". Pašlaik esot tikai aptuveni skaidrs, kur televīzija vēlas nokļūt. "Es piedāvātu izstrādāt, vienoties par vērtībām, prioritātēm, pozicionējumu, kas sabiedriskajiem medijiem būtu saistošs un kolektīvam viegli saprotams," klāsta Belte. Viņa skatījumā būtu jāturas pie tādiem izmērāmiem rezultātiem kā reitingi, kas ir nodrošināmi ar iepirkta un pašmāju satura palīdzību.

Viņš arī secina, ka pašlaik abu mediju māju uzturēšana ir Latvijas apstākļiem pārāk augsta, kas nedod iespēju labi konkurēt par skatītāju un klausītāju. Nepieciešama arī veselīga iekšējā konkurence. "Jāvirza labie darbinieki, jāmeklē jaunas piemērotas iespējas vājākajiem. Jāatsakās no darbiniekiem, kas negrib pilnveidots," uzskata kandidāts. Patlaban, skatoties LTV, neesot nav skaidrs, kuras laika joslas ir prioritāras, kur tiek investēts mērķtiecīgi vairāk. Būtu nepieciešama diskusija, nosakot prioritātes un kanāla pozicionējumu.

Krivma atzīst, ka pašlaik nevar apgalvot, ka LTV pilnā mērā un pienācīgā kvalitātē realizē nacionālo pasūtījumu, jo atbilstoši reitingiem, tā saturs nesasniedz būtisku Latvijas sabiedrības daļu. Nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas, un tādas paredz koncepcijas projekts par jauna sabiedriska medija izveidi. Tālredzīgs risinājums esot abu mediju apvienošana, izveidojot jaunu, uzskata kandidāte. "Lai veicinātu LSM kā neatkarīga medija attīstību, manuprāt, būtiski ir attīstīt arī reklāmas pārdošanas organizāciju, veicinot Latvijas reklāmas nozarē pieejamā finansējuma pārdali par labu LSM," vēsta kandidāte.

Rolands Tjarve norāda, ka koncepcijas stratēģiskais ietvars un sabiedrisko mediju pozicionējums saskan ar viņa personisko vīziju par Latvijas sabiedriskās televīzijas attīstību un viņš atbalsta otro variantu par abu mediju apvienošanu.

Tomēr viņš piedāvā Latvijas Televīzijai izstrādāt redzējumu, ko darīt, ja nav pietiekamu finansiālo resursu, lai veiktu tāda vienota sabiedriskā medija izveidošanu, kāds ir paredzēts NELP koncepcijas detalizācijas projektā. Būtisks ir jautājums par telpu risinājumu, otrs ‒ finansēšanas modeli un sabiedrības maksājuma ieviešanas procesu, kā arī dalību reklāmas tirgū. Rīcības plāna uzdevums būtu izveidot tādu sabiedriskās televīzijas darbinieku komandu, kas ir profesionāla un atbilst sabiedriskās televīzijas nepieciešamībai.

Bet, sākot darbu, viens no prioritāriem darbiem, būtu uzklausīt darbiniekus, izzinot pastāvošos pārvaldības un cilvēkresursu problēmjautājumus un kā tie ietekmē ikdienas medija darbību un attīstību. "Latvijas Televīzijā ir vajadzīga vadība, kas spēj ieklausīties darbiniekos, viņus motivēt un veidot vienotu komandu, organizācijas kultūru, strādājot un radot sabiedrisko labumu Latvijas sabiedrībai," uzsver Tjarve.

Politiski lēmumi par koncepciju vēl nav pieņemti. Arī NEPLP uzskata, ka labākais ir abus medijus nākotnē apvienot.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!