Pretēji prasībām, pēc attīrīšanas darbu pabeigšanas Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvē, Valsts vides dienests (VVD) nav veicis nepieciešamo piesārņotās vietas uzraudzību, vēsta LTV raidījums "de facto".
Saskaņā ar raidījuma vēstīto, šobrīd nav zināms, kādā stāvoklī ir tur esošie gruntsūdeņi, un vai tie rada riskus videi un iedzīvotāju veselībai.
Septiņdesmitajos gados Olaines mežā izveidoja šķidro bīstamo atkritumu krātuves, no kurām vairākkārt noplūda gruntsūdeņus piesārņojošas vielas. Pirms dažiem gadiem, ieguldot gandrīz septiņus miljonus Eiropas Savienības (ES) fondu naudas, pusgada laikā ķīmiskie dīķi izsmelti, taču gruntsūdeņi pilnībā attīrīti netika. Raidījums vēsta, ka VVD solījies turpmākos 30 gadus nodrošināt teritorijas gruntsūdeņu kvalitātes monitoringu un tam speciāli izbūvēja sistēmu, kas gan līdz šim ne reizi nav izmantota.
Par pašreizējo piesārņojuma līmeni Olaines mežā nezina arī pašvaldība. "Es tā sapratu, ka mūs informētu, ja kaut kas nebūtu kārtībā. Tā kā mūs līdz šim brīdim neviens nav informējis par to, es ceru, ka viss ir kārtībā," raidījumam paudis Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs (LSDSP).
"de facto" rīcībā nonākuši pirms mēneša laboratorijā veiktu gruntsūdeņu un grunts paraugu testēšanas rezultāti, kurs konstatēts anomāli augsts piesārņojums. Raidījums gan uzsver, ka nevar pilnībā pārliecināties, vai šie gruntsūdeņu paraugi ņemti tieši bijušajā Olaines šķidro bīstamo atkritumu krātuvē. Vienlaikus "de facto" norāda, ka rezultātus būtu vienkārši pārbaudīt, ja VVD būtu veicis regulāru bijušās izgāztuves uzraudzību. Taču pusotra gada laikā, kopš attīrīšanas darbu pabeigšanas, VVD, saskaņā ar raidījuma vēstīto, to nav darījis ne reizi.
Jau ziņots, ka piektdien VVD vērsies policija, jo nezināmas personas sabojājušas gruntsūdeņu monitoringa urbumus bijušajā Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves teritorijā. VVD secinājis, ka īpašumā "Ekolauks" Olaines novadā veiktas nesankcionētas noziedzīgas darbības. VVD pieļauj, ka tā bijusi apzināta provokācija.
,,Šajā teritorijā mēs redzējām prettiesiskas darbības, kuru rezultātā ir nolauzti monitoringa urbumi, vāki, ir sabojāti trīs monitoringa urbumi, kurus tālākā darbībā vairs nevarēs izmantot. Šie cilvēki tādas prettiesiskas rīcības veicot, būtu varējuši arī kaut kādas vielas ieliet šajos urbumos, lai izkropļotu kaut kādus rezultātus arī turpmāk. Tāpēc mums būs ārkārtīgi grūti šobrīd novērtēt šos monitoringa rezultātus," raidījumam skaidrojusi Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Savus rezultātus par šā brīža piesārņojuma līmeni bijušajā Olaines izgāztuvē VVD uzrādīt nevarot. Iepirkumu par monitoringa veicēju VVD izsludināja apmēram gadu pēc attīrīšanas darbu pabeigšanas. "Iepirkums mums izgāzās, jo pretendenti piedāvāja pārlieku augstas cenas. Mums nebija paredzēts iepirkums par tik augstu summu. Līdz ar to mēs to pārtraucām. Šā gada sākumā izsludinājām no jauna. Šobrīd iepirkums ir beidzies. Mēs veicam pēdējās pārbaudes, un tuvākajā laikā mēs noslēgsim līgumu un veiksim šo te monitoringu. Tas ir iemesls, kāpēc monitorings nav veikts," paudusi Koļegova.
Vilcināšanās projekta īstenošanā konstatēta arī iepriekš, ziņo "de facto". Saistībā ar pārtrauktu iepirkuma procedūru un citu iemeslu dēļ VVD noteiktajā termiņā nepabeidza Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanāciju un termiņu nācās pagarināt. Savukārt pret Koļegovu ierosināja disciplinārlietu un viņai izteica rājienu.
Saskaņā ar raidījuma vēstīto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārbaudīs, vai dienests nav rīkojies nolaidīgi.
VVD gan noraida bažas par to, ka gruntsūdeņi būtu izplatījušies pārāk tālu un apdraudētu tuvējā ciemata iedzīvotājus.
"Liela daļa Grēnes iedzīvotāju, kas ienākuši Olainē, nemaz nezina, ka samērā netālu ir tāda izgāztuve. Šos riskus zinām mēs kā pašvaldība un līdz ar to mēs pagājušajā gadā esam pabeiguši ūdens apgādes projektu. Grēnē ir pievadīts gan centralizēts ūdens, gan kanalizācija, lai cilvēkiem nebūtu risku, ņemot ūdeni no "spicēm", urbumiem un tamlīdzīgi," pašreizējo situāciju raksturo Bergs.
Tā kā Olaines izgāztuves attīrīšanā ieguldīts ES finansējums, projekta uzraudzībai jānotiek vēl trīs ar pus gadus. Par vides aizsardzību atbildīgā ministrija šim projektam noteikusi zemu riska novērtējumu. Tas nozīmē, ka ministrijas speciālisti pārbaudes neveic regulāri. Iespējams, tādēļ ministrija nav informēta par to, ka dienests līdz šim nav veicis piesārņotās teritorijas monitoringu, vēsta "de facto".
