"Taču, lai arī notikušais neietekmēs LU operatīvo darbību, 2,5 miljonu latu iztrūkums var negatīvi iespaidot līdzfinansējumu Eiropas struktūrfondu projektos. LU cer, ka jau tuvākajā laikā izdosies atgūt visus līdzekļus, kas glabājas "Latvijas Krājbankā", un tas neatstās iespaidu uz universitātes ilgtermiņa darbību," teica Vilcāne.
Viņa arī informēja, ka līdz ar pirmajām ziņām par iespējamām "Latvijas Krājbankas" darbības problēmām un jau pirms Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteiktajiem ierobežojumiem jau 16.novembrī un 17.novembra rītā LU atbildīgās amatpersonas elektroniskajā vidē veica trīs naudas pārskaitījumus – kopsummā 2,5 miljonus latu – no LU kontiem "Latvijas Krājbankā" uz citiem LU norēķinu kontiem Latvijas komercbankās.
LU arī pārliecinājusies, ka "Latvijas Krājbanka" naudu no LU bankas konta ir atskaitījusi.
Taču 17.novembra vakarā LU konstatējusi, ka pirmajos divos pārskaitījumos atskaitītā nauda ir ieskaitīta atpakaļ LU "Latvijas Krājbankas" kontā un tikai pēdējais pārskaitījums, kas bija salīdzinoši neliela summa, ir izpildīts un nauda pārskaitīta uz citu banku.
"Nekavējoties sazinoties ar atbildīgajām FKTK amatpersonām, tika noskaidrots, ka tas noticis pēc viņu rīkojuma," paskaidroja Vilcāne.
23.novembrī LU ir nosūtījusi oficiālu vēstuli FKTK priekšsēdētājai Irēnai Krūmanei, Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, finanšu ministram Andrim Vilkam un izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, informējot par situāciju un norādot, ka šāda maksājumu rīkojumu izpildes apturēšana neatbilst normatīvajiem aktiem un FKTK padomes pieņemtajiem lēmumiem.
"LU ir vērsusies FKTK ar prasību izskaidrot radušos situāciju un nekavējoties izpildīt prettiesiski noraidītos maksājumu rīkojumus, kas tika veikti "Latvijas Krājbankā". Tomēr līdz šim brīdim LU no FKTK nav saņēmusi oficiālu paziņojumu par šīm darbībām," klāstīja Vilcāne.
Jau vēstīts, ka FKTK padome 21.novembrī nolēma apturēt "Latvijas Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra.
Savukārt Valsts policija sākusi kriminālprocesu saistībā ar "Latvijas Krājbanku".
Lietuvas valdība nacionalizējusi 100% "Latvijas Krājbankas" lielākās īpašnieces – bankas "Snoras" – akciju, kuru kontrolpakete piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. Lietuvas centrālā banka saņēmusi informāciju no ārvalstīm, ka "Snoras" aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā.
"Snoras" pieder nedaudz vairāk kā 60% "Latvijas Krājbankas" akciju. Pēc aktīvu apmēra "Latvijas Krājbanka" septembra beigās bija devītā lielākā no 31 Latvijas bankas.