Pētnieku mērķis ir noskaidrot ne vien kur un kādās jomās strādā diasporas zinātnieki, bet arī uzzināt viņu viedokli par iespējamo sadarbību ar Latvijas zinātniekiem un to, cik liela ir interese iesaistīties šāda veida sadarbībā. Daudzas pasaules valstis jau veido sadarbību ar ārvalstīs strādājošajiem zinātniekiem un to varētu darīt arī Latvija, iemeslu pētījuma sākšanai portālam "Delfi" atklāja LU DMPC vadītāja Inta Mieriņa.

Pētnieki arī plāno apzināt pašreizējo situāciju zinātnieku tīklošanās jomā Latvijā. Tāpat mērķis esot noskaidrot, kādi pašu zinātnieku ieskatā ir efektīvākie veidi zināšanu pārneses un zinātnieku reemigrācijas veicināšanai.

Šobrīd Latvijas izcelsmes zinātnieki strādā dažādās valstīs, tostarp arī ļoti prestižās ārvalstu zinātniskajās institūcijās ASV, Francijā, Zviedrijā, Vācijā un citviet. Savukārt zinātnieku skaits Latvijā turpina samazināties, un viens no iemesliem tam ir emigrācija.

"Ir valstis, kas aktīvi veido sadarbību ar ārvalstīs dzīvojošiem zinātniekiem. Tas parādījās arī diasporas pētījumu centra pērn publicētajā ziņojumā par diasporu politiku ārvalstīs. Tur arī parādījās, ka citas valstis daudz aktīvāk uztur attiecības ar diasporu un sadarbojas ar uz ārvalstīm aizbraukušajiem zinātniekiem. Ne tikai nabadzīgākās valstis, bet arī turīgākās Rietumvalstis," pastāstīja Mieriņa.

Par piemēru viņa minēja Bavārijas apgabalu Vācijā, kas aktīvi sadarbojas ar ārvalstīs mītošajiem zinātniekiem. Savukārt no Latvijai tuvāk esošām valstīm, kā pozitīvos piemērus, viņa nosauca Poliju un Igauniju, kas aktīvi strādā, lai ieinteresētu aizbraukušos zinātniekus atgriezties. Viens no veidiem, kā šīs valstis mudina atgriezties, ir dažādas grantu programmas, kuru ietvaros zinātniekiem tiek piešķirti līdzekļi pētījumiem viņu pārstāvētajā nozarē. Tādējādi zināšanas, ko pētnieki guvuši ārzemes, ceļo atpakaļ uz viņu dzimteni, dodot pienesumu vietējai akadēmiskajai dzīvei un, iespējams, arī ekonomikai. ''No ārvalstīm var atgriezties arī kāds, kurš šeit var uzsākt pavisam jaunu zinātnes virzienu. Tas potenciāls tiešām ir ļoti, ļoti liels,'' sacīja Mieriņa.

LU līdzšinējie pētījumi ir parādījuši diasporas pārstāvju zināšanu potenciālu, īpaši saistībā ar inovāciju radīšanu, zināšanu ietilpīgiem produktiem un Latvijas industriālās telpas paplašināšanu.

LU DMPC pētījums top sadarbība ar Ārlietu ministriju (ĀM). "Ceru, ka dotais pētījums būs ieguldījums nākamajā valsts simtgades gadā organizējamā Pasaules latviešu zinātnieku kongresa veiksmīgā norisē un veicinās diasporas zinātnieku saiknes stiprināšanu ar Latviju," pauda ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos.

Sadarbība ar Latvijas diasporu kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem ĀM rīcības virzieniem. Tās ietvaros paredzēts veicināt diasporas politisko un pilsonisko līdzdalību, saglabāt tās saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī stiprināt sadarbību ar tautiešiem ārzemēs.

Aptaujas anketu iespējams aizpildīt līdz 15. oktobrim. Tā pieejama šeit.