24. aprīlī Latvijas Universitātes (LU) Senāts lēmis par universitātes budžeta pieņemšanu. Studenti budžeta pieņemšanai piekrita ar atrunu, ka budžeta vietas paliks neskartas.
Tiekoties pirms Senāta sēdes, LU rektors solījis parakstīt rīkojuma projektu, kas paredz saglabāt 300 budžeta vietas, kuru zaudējums, kā stāsta Skutele, radies, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) samazinājusi budžeta vietu skaitu sociālajās un humanitārajās jomās.
"Studenti piekrita vairāku apsvērumu dēļ. Viens no tiem bija tas, ka budžeta vietu skaits netiek tieši definēts LU budžetā, bet gan fakultāšu iekšienē, kas nozīmē to, ka, piemērojot veto tiesības LU budžetam, ciestu ar struktūrvienības, kuras nav iesaistītas šajā jautājumā, kas varētu kavēt LU attīstību citās sfērās. Otrs – studenti bija pārliecināti, ka līdz šim labvēlīgais LU rektors Indriķis Muižnieks pildīs savus solījumus," stāsta Skutele.
Šajā pašā 24. aprīļa Senāta sēdē tika atrunāts, ka rektoram minētais rīkojums ir jāizdod līdz 15. maijam. "Rektors arī tagad netaisās izpildīt savus solījumus, norādot, ka šim rīkojumam nevar atrast papildu finansējumu. Tas nozīmē, ka šā gada uzņemšanā tiks piedāvāts mazāk budžeta vietu sociālajā un humanitārajā blokā, kas var negatīvi ietekmēt uzņemto studentu skaitu un reflektantu iespējas iegūt budžeta vietas," brīdina Skutele.
"Iesaistīto fakultāšu dekāni un LU vadība norāda, ka studenti šādā veidā nepārstāv reflektantus, tomēr, atskatoties uz notikumiem pirms diviem gadiem, studenti panāca to, ka studiju maksa līdz 2018. gadam netiek paaugstināta, un daži no šiem pašiem cilvēkiem norādīja, ka studējošo pārstāvjiem pēc Augstskolu likuma nemaz nav jāpārstāv tie, kas vēl nav studenti," skaidro studentu pārstāvji.
"Tomēr problēmas sakne nav meklējama LU," atzīst studenti.
"Šobrīd IZM sniedz atbalstu tikai dabaszinātņu jomās studējošajiem, tajā pašā laikā uzsverot to, ka budžetu vietu skaitam ir jākalpo kā stimulam un apbalvojumam par augstskolas piedāvāto studiju kvalitāti. Kopumā valsts finansēto budžeta vietu skaits 2017. gadā LU ir pat pieaudzis. Paradoksāli, bet sociālo un humanitāro zinātņu jomās budžeta vietu skaits ir kārtējo reizi samazināts," skaidro Skutele.
"Ja LU vadība nepiedāvās risinājumu un neies uz kompromisu, tad nākamajā gadā budžeta vietas nepamatoti zaudēs aptuveni 300 studentu. Neviens arī nevar apgalvot, ka šie studenti varēs turpināt iegūt augstāko izglītību, zinot to, ka saņemt studiju kredītu bieži vien nav nemaz tik vienkārši un daudzu jauniešu vienīgā iespēja ir tieši valsts apmaksātā studiju vieta," rezumē Skutele.
LU norāda uz IZM vainu
LU budžets nedz samazina, nedz palielina budžeta studiju vietu skaitu, bet gan sadala valsts piešķirto finansējumu pa studiju programmām, proporcionāli tam, cik piešķir IZM, skaidro LU vadības pārstāvji.
IZM,2016. gadā, pārejot no krīzes laikā samazinātā finansējuma 85% apjomā uz nosacīti pilno finansējumu studiju vietai, nepalielināja augstskolu finansējumu, norāda LU.
"Tas nozīmē, ka valsts budžeta vietu skaits samazinājās par 15% visās programmās, LU – no 5420 līdz 4952. LU, kur faktiski visas budžeta vietas ir aizpildītas, nācās samazināt rotācijai (ikgadējam konkursam par budžeta vietām) piedāvājamo vietu skaitu, kas samazina par personisko finansējumu studējošo jauniešu iespējas iegūt budžeta dotētu vietu," stāsta LU preses pārstāve Sabīne Spurķe.
Spurķe norāda, ka 2017. gadā IZM vēl papildus par 133 vietām samazināja studiju vietu skaitu humanitāro un sociālo zinātņu jomā (kopējais vietu skaits – 2380), piešķirot papildu vietas dabaszinātņu un datorikas programmām.
"LU budžetā humanitāro un sociālo programmas īstenojošajām fakultātēm budžets nav samazināts, tomēr pastāv risks būtiski samazināt par budžetu uzņemamo studentu skaitu, īpaši, ja arī turpmāk IZM gatavojas samazināt studiju vietas šajā jomā," atzīst preses pārstāve.
"LU vadība, atbilstoši valsts pasūtījumam, piedāvā pakāpeniski un samērīgi visos studiju kursos tuvināt studentu skaitu, kuri par savām studijām paši nemaksā, valsts noteiktajam budžeta studiju vietu skaitam," viņa min. Kā kompensējošos mehānismus iespējams izmantot to, ka programmām piešķirtie budžeta līdzekļi ir saglabāti 2016. gada līmenī, kā arī iesaistot studiju darbā jaunos pasniedzējus. Tāpat LU vadība aicina IZM un valdību nepieļaut humanitārās un sociālās jomas studiju diskrimināciju, jo ar ES fondu jomas speciālistiem vien nav iespējams attīstīt demokrātisku, tiesisku un ekonomiski plaukstošu valsti.
