Viņš norādīja, ka beidzot jāievieš arī pastāvīgs atbalstu cilvēkiem, kas barikāžu laikā palika bez pelnītājiem un ģimenes galvenajiem apgādniekiem.
Lūgumu rast iespējas finansiāli pabalstīt bojāgājušo tuviniekus otrdien premjeram Einaram Repšem nosūtījusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, informēja Saeimas preses dienestā.
Viņa ierosina piešķirt piecsimts latu lielu pabalstu miliču Vladimira Gamanoviča, Sergeja Konoņenko, skolnieka Edija Riekstiņa, šofera Raimonda Salmiņa un operatoru Andra Slapiņa un Gvido Zvaigznes ģimenēm.
Ūdre, kura ir arī Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētāja, pauda cerību, ka premjers personīgi atbalstīs šādu iniciatīvu un valdība par to varēs lemt jau tuvākajā sēdē.
Iekšlietu ministra preses sekretāre Maija Celmiņa aģentūrai BNS norādīja, ka IeM jau otro gadu pēc kārtas, kopš to vada līdzšinējais ministrs Māris Gulbis, iespēju robežās materiāli pabalsta bojāgājušo iekšlietu sistēmas darbinieku Vladimira Gomonoviča un Sergeja Konoņenko bērnus. Viņa arī atgādināja, ka Gulbis pirms gada pasākumā Barikāžu muzejā tikās ar Konoņenko dēlu Pāvelu un Gomonoviča bērniem Larisu, Svetlanu un Vitāliju un personīgi nodeva viņiem ministrijas sarūpētās naudas veltes.
Zaļais vēlēja tuviniekiem labu veselību un atnākušajiem bojāgājušo šofera Roberta Mūrnieka, milicijas darbinieku Gomonoviča un Konoņenko, skolnieka Edija Riekstiņa, režisora un operatora Andra Slapiņa un operatora Gvido Zvaigznes tuviniekiem pasniedza veselības apdrošināšanas polises.
Operatora Gvido Zvaigznes māte Ilona Zvaigzne pasākumā pauda sašutumu par valdības attieksmi pret bojāgājušo tuviniekiem visus 13 gadus. "Man ir liels rūgtums sirdī. Liekas, ka valdībai šie trīspadsmit gadi ir tikai ķeksītis, un vienmēr jādzird tikai solījumi "mēs palīdzēsim", "mēs darīsim visu", bet barikāžu dienas paiet, un solījumi aizmirstas," viņa sacīja.
Zvaigzne atgādināja, ka Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre jau pirms gada solījusi rūpēties un darīt visu, lai bojāgājušo bērni augstāko izglītību varētu iegūt par valsts līdzekļiem, "taču nekas nav darīts".
"Varbūt vajag pavisam godīgi un solīdi atzīt, ka palīdzēt nevar. Vienreiz tukšiem solījumiem jāliek punkts," pauda operatora māte.
Barikāžu laiku otrdien atceras ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā, bet Doma laukumā degs atceres ugunskuri. Plkst.17 valsts augstākās amatpersonas noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un barikāžu laikā kritušo piemiņas vietām Bastejkalnā.
1991.gada janvārī ar padomju armijas iebrukumu Lietuvas Televīzijas ēkā sākās mēģinājums apdraudēt Baltijas valstu patstāvību. Latvijas Tautas frontes vadībā Latvijas iedzīvotāji Rīgā pulcējās, lai celtu barikādes un aizsargātu pret iespējamo agresiju stratēģiski svarīgus objektus.
Vairāki cilvēki šajās janvāra dienās gāja bojā OMON uzbrukumu laikā - pie Mangaļu tilta 16.janvārī nogalināja šoferi Robertu Mūrnieku, bet iebrukuma laikā Iekšlietu ministrijā bojā gāja milicijas darbinieki Gomonovičs un Konoņenko, Riekstiņš, Slapiņš un Zvaigzne. Pavisam bojā gāja septiņi cilvēki. Viens cilvēks gāja bojā nelaimes gadījumā, pārvietojoties smagajai tehnikai Vecrīgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
