LZS vēlēšanu programmā uzsvaru liks uz ekonomikas un nodokļu jautājumiem  (1)

LZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda viedokli, ka diez vai izdosies nodrošināt vairākumu Valda Dombrovska (JL) valdībai, tāpēc valdības darba efektivitātē izšķiroša nozīme būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstam, kura jau ir paziņojusi, ka neiesaistīsies sarunās par jaunas valdības veidošanu.

Brigmanis uzsvēra, ka ZZS, kuras sastāvā darbojas LZS, kā varas partijai ir tiesības izvirzīt mērķus ne tikai tajās nozarēs, par kurām tā ir atbildīga valdībā, bet arī pārējās.

LZS uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams pāriet uz jaunu ekonomikas modeli, kas balstās uz zināšanām, jaunradi, augstu nodarbinātību un labklājību. Tas prasīšot inovāciju sekmēšanu, papildus investīcijas izglītībā un pētniecībā, uzņēmumu specializēšanos un vietējās un starptautiskās kooperācijas sekmēšanu.

Partija aicina nodrošināt Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu izaugsmi, atbalstot alternatīvu enerģijas veidu izmantošanu un uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā, kā arī veicinot labvēlīgu nodokļu vidi.

Partija rosina veikt izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), un jau 2010.gadā IIN likmi individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, saimnieciskās darbības veicējiem samazināt no esošajiem 25% uz 15%.

LZS mudina noteikt, ka atbalsta maksājumu summa, kas piešķirta par 2009.gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai vai lauku attīstībai, bet izmaksāta pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujama ar nodokļiem apliekamajā maksājumā.

Partija rosina palielināt ar IIN neapliekamo summu no 2000 līdz 4000 latu gadā, atļaut zemnieku saimniecībām pārreģistrēties kā uzņēmuma ienākuma nodokļu (UIN) maksātājiem, kas nozīmētu nodokļa likmes samazinājumu no 25% līdz 15%, atceļot minimālo 200 000 latu apgrozījumu.

Partija mudina apsvērt iespēju nākotnē ieviest vienotu IIN un UIN likmi 19% apmērā. LZS arī rosina izvērtēt iespēju atšķirīgas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes ārvalstu un vietējiem ražojumiem. Pēc LZS domām, ar nodokļiem neapliekamais algas minimums ir jāpalielina līdz 100 latiem, bet progresīvais IIN jāievieš no 1000 latu algas mēnesī.

LZS pauda apņemšanos virzīt pieņemšanai Saeimā likumu par enerģētisko resursu bilanci, kurā noteiks, ka līdz 2021.gadam no atjaunojamiem energoresursiem Latvijai jāsaražo 59% patērētās elektriskās un siltuma enerģijas, kas nodrošināšot valstij ekonomisko neatkarību un radīšot jaunas darbavietas.

Lai veicinātu nodarbinātību, LZS iestājas par to, ka Latvijā ir nepieciešams izstrādāt un ieviest speciālu likumdošanu nacionālā mantojuma produktu aizsardzībai. Tas noteiktu īpašas "Tautas mantojuma produktu zīmes" sertificēšanas un piešķiršanas kārtību noteikta teritorijai raksturīgajiem tradicionālās amatniecības izstrādājumiem, tradicionālajām augu un dzīvnieku šķirnēm un to produktiem, ēdienu receptēm un pakalpojumiem, par kuriem ir dokumentēti ierādījumi, ka tie gadu desmitiem ir izgatavoti vai audzēti attiecīgajā etnogrāfiskajā teritorijā. Partija atbalsta speciālas darba grupas izveidi nacionālā mantojuma produkta regulējuma izstrādei.

Uzrunājot kongresa delegātus, LZS līderis Brigmanis pauda viedokli, ka Finanšu ministrijai jau tuvāko mēnešu laikā jāpaziņo, kādi līdzekļi 2011.gadā varētu būt ministriju rīcībā, lai iezīmētos nākamā gada valsts budžeta aprises.

LZS kongresā tika pieņemtas arī rezolūcijas par sasniedzamajiem mērķiem vairākās citās jomās. Piemēram, rezolūcijā "Par rīcību izglītības jomā" LZS sola panākt, lai vismaz 50% 9.klašu absolventu turpina mācības arodskolās, nevis tērē laiku vidusskolās, bet vidusskolēniem ir jādod iespēju apgūt arodizglītību līdztekus vispārējai izglītībai. Novados jāveido daudzfunkcionālas izglītības iestādes ar dažādu izglītības programmu piedāvājumu.

Sākumskolas jāsaglabā pēc iespējas tuvāk bērnu dzīves vietai, skolēniem jāmāca "zaļā domāšana", bet Latvijas vēsture jāievieš kā obligāts mācību priekšmets visās skolās.

LZS kongresā tika pieņemta rezolūcija par kultūru, kurā tiek solīts finansiāls atbalsts Dziesmu un deju svētkiem, digitālās bibliotēkas krājuma attīstībai, kā arī mūzikas un mākslas skolu saglabāšana.

Rezolūcijā "Par rīcību sociālo lietu un veselības aprūpes jomā" LZS sola kategoriski iestāties pret iespējamo pensiju un pabalstu samazināšanu, sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem, piemērojot tām labvēlīgāku nodokļu politiku, kā arī noteikt "griestus" aptieku uzcenojumiem medikamentiem.

LZS kopā ar Latvijas Zaļo partiju veido apvienību Zaļo un zemnieku savienība, kurai ir noslēgts sadarbības līgums arī ar partiju "Latvijai un Ventspilij".