Lai iedzīvotāji vispārējā ekonomikas panīkuma laikā raitāk un ar mazāk šķēršļiem iegūtu trūcīga iedzīvotāja statusu, valdība otrdien atcēla vairākus ierobežojumus, kas skar trūcīga cilvēka vai ģimenes iespējamos parādus, bezdarbnieka statusu, kā arī citus aspektus.

Ministri cer, ka apstiprinātais Ministru kabineta projekts "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" mazinās ekonomiskās lejupslīdes un aizvien nelabvēlīgās situācijas darba tirgū negatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti kopumā.

Apstiprinātais projekts nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot, ģimeni vai atsevišķi dzīvojošu iedzīvotāju atzīst par trūcīgu.

Projekts paredz noteikt, ka parādsaistību un aizdevumu dēļ nevar ierobežotie tiesības saņemt trūcīgā statusu, jo tos nevar uzskatīt par resursu ģimenes pamatvajadzību nodrošināšanai, skaidro Labklājības ministrija. Tāpat projekts paredz, ka attiecībā uz parādsaistībām pašvaldība var noteikt labvēlīgākus nosacījumus: aprēķinot vidējos ienākumus, pašvaldības sociālais dienests ģimenes ienākumu summu samazina par ikmēneša kredītmaksājuma visu vai saistošajos noteikumos fiksētu summu.

Tāpat, pirms cilvēks lūdz atzīt sevi par trūcīgu, viņam vispirms vajadzēs iegūt bezdarbnieka statusu un jāizmanto tur piedāvātās iespējas. Paredzams arī, ka turpmāk trūcīgā izziņu izsniegs uz pusgadu vai gadu līdzšinējo triju mēnešu un pusgada vietā. To darīs, lai atvieglotu sociālo dienestu darbu.

Projekts arī nosaka, ka gadījumā, ja cilvēks maksā uzturlīdzekļus bērnam, iztikas līdzekļu deklarācijā jābūt norādītiem nosacīti neto ienākumiem. To darīs, lai novērstu situāciju, kad uzturlīdzekļu maksātājs vai viņa pašreizējā ģimene paliek bez minimālajiem iztikas līdzekļiem.

Lielāks kļūs to kustamo un nekustamo īpašumu klāsts, ko neņems vērā, nosakot atbilstību trūcīgā statusam. Turpmāk kā īpašumu nevarēs vērtēt ne tikai dzīvokļa iekārtu, attiecīgajā mājsaimniecībā dzīvojošo apģērbu, apavus un sadzīves priekšmetus, bet arī naudas uzkrājumus, pārtikas produktus, lopus, lopbarību, kurināmo, darba rīkus, lauksaimniecības inventāru un citu kustamo īpašumu, ko Civilprocesa likums nosaka kā mantas un priekšmetus, kas nepieciešami izdzīvošanai. To vidū var būt ģimenei vai cilvēkam piederošs nekustamais īpašums vai tā daļa, kurā dzīvo kāds no ģimenes locekļu pirmās pakāpes radiniekiem, kā arī vienīgais ģimenes mājoklis, ko tā iegādājusies, ņemot hipotekāro kredītu. Tāpat, nosakot, vai cilvēks vai ģimene ir trūcīga, vērā var ņemt to vai zeme, mežs un ēkas katrā gadījumā dod ienākumus cilvēka vai ģimenes pamatvajadzību nodrošināšanai.

Labklājības ministrija valdību informēja, ka pagājušā gada otrajā pusgadā vidēji mēnesī trūcīgas personas statusu saņēma 73 000 cilvēku. Šogad trūcīgas personas statusu varētu saņemt ap 200 000 iedzīvotāju, kas ir 8% no visu iedzīvotāju skaita, prognozē ministrija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!