IZM piedāvātais modelis tiks tālāk virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā.
IZM piedāvā esošajā augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modelī ietvert kvalitātes kritērijus, kurus nosaka pēc augstskolas darbības rezultātiem. Kvalitātes kritērijos plānots ietvert vērtējumu piecos virzienos – publikāciju skaitu uz profesoru, studējošo mobilitātes rādītāju, ārvalstu finansējuma piesaisti, reģionālo radītāju (augstskolas attālumu no Rīgas), kā arī augstskolas absolventu bezdarba līmeni.
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) norādījis, ka šos piecus kvalitātes kritērijus iespējams ņemt vērā esošā finansējumā, attiecinot to uz noteiktu īpatsvaru no kopējā finansējuma augstskolām. Patlaban ar Eiropas Savienības fondu atbalstu tiek vērtētas studiju programmas, un IZM izvērtējuma secinājumus plāno prezentēt sabiedrībai 2012.gada beigās.
Reformu vadības grupas vadītājs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādījis, ka augstskolu programmu kvalitātes rādītājiem jābūt sasaistītiem ar studiju programmas izvērtējumu.
"Ar augstākās izglītības reformām jāpanāk, lai talantīgie studenti paliktu Latvijā, nodrošinot viņiem starptautiski konkurētspējīgu un kvalitatīvu augstāko izglītību. Kvalificēts darbaspēks, kas spēj radīt augstu pievienoto vērtību, ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem, lai Latvija noturētu ekonomikas izaugsmes tempus," norādījis premjers.
Diskusijas laikā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Pašvaldību Savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji pauda konceptuālu atbalstu tam, ka augstākās izglītības finansējumam ir jābūt saistītam ar izglītības kvalitāti, taču nepieciešams pilnveidot IZM izstrādāto modeli un arī kritērijus, lai tie konkrētāk atspoguļo izglītības kvalitāti.