"Par" Maizīša apstiprināšanu balsoja 85 deputāti, bet "pret" bija divi - Romāns Naudiņš un Edvīns Šņore no Nacionālās apvienības. Savukārt nebalsoja Līga Kozlovska.
Pēc Saeimas lēmuma Maizītis žurnālistiem sacīja, ka balsojumu viennozīmīgi uztver kā uzticības balsojumu un tik pārliecinoša uzticība ir jāņem vērā darot visus ikdienas darbus.
Vaicāts, vai birojs viņa vadībā turpinās jau uzņemto kursu, vai arī gaidāmas kādas izmaiņas, Maizītis sacīja, ka pēc būtības un satura, piemēram, runājot par pielaidēm valsts noslēpumam, nekas nemainīsies.
Viņš atgādināja, ka manīsies procedūra kādā iespējams pārsūdzēt lēmumu par atteikumu piešķirt pielaidi. Personas varēs argumentēt savu nostāju tiesā, jo ar 1. jūliju tiks pieņemta kārtība par galīgā nolēmuma pārsūdzēšanas kārtību tiesā.
Maizītis piebilda, ka līdz ar jauno procedūru ir jāapzinās, ka process būs ilgāks. "Ik pa brīdim mums jau tā tiek pārmests, ka tie procesi nav ātri, tiesas iesaistīšanās paildzinās šo procesu," sacīja SAB vadītājs. Tālākā darbība šajā segmentā ir prakses jautājums – kādas būs tiesu prasības un izpratne. "Mēs noteikti ņemsim to vērā. Tas ir tuvākā pusgada pirmais tāds būtiskākais jautājums, kas mums pašiem jāsakārto. Un ne tikai mums, bet arī tiesai," piebilda Maizītis.
Tāpat, runājot gan par padarīto, gan par nākotnes prioritātēm, Maizītis atzina, ka biroja darbā bijušas veiksmes, vienkārši neveiksmes un strīdīgas situācijas, kā jau jebkurā darbā.
"Pēc labākās sirdsapziņas varu teikt, ka mēs esam maza valsts, arī mazs dienests, bet mums ir pietiekami spējīgi un talantīgi cilvēki. Es ļoti labi saprotu, ka jebkurš vadītājs un dienesta vadītājs teiks, ka vajag vairāk resursu. Es saprotu, ka resursi būs ierobežoti. Tādā jomā kā izlūkošana resursu vienmēr būs par maz, bet priekšstats un vīzija vismaz tuvāko gadu laikā ir veiksmīgāk savienot tās zināšanas, kas, piemēram, ir operatīvajiem darbiniekiem ar tām zināšanām un spējām, kas ir kiberoperāciju ziņā," informēja Maizītis.
Viņš norādīja, ka, viņaprāt, tas ir virziens, kādā ar esošiem resursiem, vairāk mācoties vienam no otra, var panākt labāku un redzamāku rezultātu. Savukārt ar rezultātu pēc tam iespējams pārliecināt sabiedrību, ka SAB darbs ir sabiedrībai ir nepieciešams un tas nav "izdarīts tukšgaitā".
Vaicāts par secinājumiem, kas minēti SAB gada darbības pārskatā, kas drīzumā tiks publicēts, Maizītis sacīja, ka esošā kārtība paredz sākotnēji ar pārskatu iepazīstināt valdību, tad Nacionālās drošības komisiju (NDK), tad runāt par to publiski. Šonedēļ biroja gada darbības pārskats iesniegts valdībā. "Kad valdība būs akceptējusi, tad varēsim plašāk runāt sabiedrībā," noteica SAB priekšnieks.
Jau vēstīts, ka 21. februārī pēc Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdes Valsts prezidents Raimonds Vējonis paziņoja par Maizīša virzīšanu apstiprinašanai Saeimā uz otro pilnvaru termiņu. NDP par Maizīša kandidatūru SAB vadītāja amatam vienojušies vienbalsīgi, un Maizītis apliecinājis profesionalitāti, neatkarību un principialitāti, aizsargājot valsts drošību, toreiz pauda valsts pirmā amatpersona.
Pirms NDP lēmuma nav bijusi skaidrība nedz par to, vai Saeima varētu paust atbalstu pašreizējā SAB direktora pārvēlēšanai, nedz par to, vai politiķiem padomā ir kādi citi iespējamie kandidāti uz SAB vadītāja amatu.
Savukārt 26. februārī Saeimas Nacionālās drošības komisija arī vienbalsīgi atbalstīja Maizīša atkārtotu apstiprināšanu SAB vadītāja amatā. Deputāti uzklausīja Maizīti komisijas sēdē, un pauda atbalstu viņa redzējumam par turpmāko darbību.
Saskaņā ar likumu SAB direktoru ieceļ Saeima pēc NDP priekšlikuma. Pašreizējais Maizīša pilnvaru termiņš beidzas maijā. Kandidātu SAB vadītāja amatam izvirza NDP, bet gala lēmumu par šo jautājumu pieņem Saeima.
Maizītis SAB priekšnieka amatā tika apstiprināts 2013. gada 14. martā. Pienākumus viņš sāka pildīt tā paša gada 2. maijā. SAB direktoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem.