Kā portālu "Delfi" informē biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Korba, birojs uzskata, "ka gan atsevišķi novietotie un ar betonu aizpildītie grodi, gan grodi kopā ar uz tiem novietoto ēku atbilstoši Būvniecības likuma 1. panta 3. punktā noteiktajai būves definīcijai ir uzskatāmi par būvi".

Apsekojumu BVKB īstenojis pēc Pāvilostas novada pašvaldības lūguma, lai "sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē". Tomēr biroja sniegtais viedoklis nav pašvaldībai saistošs, un dome to varot izmantot pēc saviem ieskatiem.

Pāvilostas novada mērs Uldis Kristapsons pauž pārliecību, ka šāds BVKB secinājums neļauj vietējai būvvaldei vērsties pret "mājas – kuģa" īpašnieku – AS "Kurzemes degviela", kas pieder uzņēmējam Argodam Lūsiņam. Viņš uzsver, ka ar BVKB secinājumu nav atcelts Latvijas Jūras administrācijas (LJA) veiktā objekta reģistrēšana Kuģu reģistrā.

Turklāt Pāvilostas domes priekšsēdētājs norāda, ka pašvaldība saņēmusi vēstuli no Lūsiņa ar apliecinājumu, ka objekts tiks aizvākts no stāvkrasta. Viņa ieskatā tas, ka situācija tiks atrisināta, ir būtiskākais. Piektdien, 9. martā, zemi uzmērījuši arī profesionāli mērnieki, tomēr mērs nevarēja atbildēt par to, kad būs zināms, vai "māja – kuģis" atrodas uz valsts vai privātas zemes. Kristapsons kopš 23. janvāra aicināts uz interviju raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu", tomēr sākotnēji aizņemtības, vēlāk slimības dēļ atteicies. Pēc atkārtotiem aicinājumiem viņš atlika iespējamo interviju uz laiku pēc zemes uzmērīšanas, bet tagad uzstāj, ka uz visiem jautājumiem var atbildēt rakstiski.

BVKB gan norāda – būvniecības kontroles institūcijām nav pienākuma pārbaudīt, vai objekts atrodas Kuģu reģistrā, kā arī atsaucas uz kādu 2016. gada Augstākās tiesas spriedumu, kurā secināts, ka iespēja objektu pārvietot nenozīmē, kas tas nav būve.

Ekonomikas ministrija, kuras kompetencē ir būvniecības regulējums, portālam "Delfi" iepriekš skaidroja, ka nav vajadzības pēc Būvniecības likuma grozījumiem, jo jau tagad tas attiecas arī uz peldbūvēm. Ministrija norāda, ka Rīgas pilsētas būvvalde jau šobrīd piemērojusi esošo regulējumu attiecībā uz patvaļīgi novietotu peldošu laivu piestātni.

Objekts kopš 2011. gada atrodas jūras stāvkrastā Pāvilostas novadā, tas reģistrēts Kuģu reģistrā kā būvniecības stadijā esošs kuģis – pontons. Tā īpašnieks ēkai līdzīgā veidojuma atrašanos kāpās pamato ar Zvejniecības likuma pantu, kas tauvas joslā ļauj būvēt kuģus un laivas. Valsts vides dienests savulaik īpašnieku sodīja par Aizsargjoslu likuma pārkāpumu, tomēr tiesā viņam izdevās šo administratīvo lietu apstrīdēt.

Gan VVD soda uzlikšanas brīdī, gan laikā, kad lēmumus divās instancēs pieņēma tiesa, konkrētajā vietā atradās vien dzelzs konstrukcija, ko LJA reģistrējusi kā būvniecības stadijā esošu pontonu. Drīz pēc tam uz šīs platformas uzbūvētas plašas telpas, un objekts, spriežot pēc satelītuzņēmumiem, septiņu gadu laikā savu atrašanās vietu – pāris metrus no stāvkrasta malas – nav mainījis.

Ministrs pretrunas nesaskata

Iepriekš arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" pauda Pāvilostas mēra teiktajam līdzīgu viedokli - ka būvniecībā esoša kuģa vai, pēc jaunāka regulējuma, peldošas konstrukcijas statuss neļauj pret "kuģa - mājas" īpašnieku vērsties par patvaļīgu būvniecību. Viņš pieļauj, ka gadījumā, ja pēc uzmērīšanas izrādīsies, ka objekts atrodas uz privātas, nevis valsts zemes, tad tā atrašanās tauvas joslā nav prettiesiska.

Pretēju viedokli "Delfi TV ar Jāni Domburu" izteica LJA vadītājs Jānis Krastiņš, kurš uzsvēra, ka viņa vadītā organizācija tikai klasificē to, vai Pāvilostas "māja - kuģis" ir peldēt spējīgs, bet nevērtē, vai to drīkst izvietot konkrētajā vietā un vai īpašnieku nevar sodīt par patvaļīgu būvniecību.

"Izejot no šī brīža traktējuma, kas noteikti arī tajā brīdī nebūtu bijis atšķirīgs, ja mēs skatāmies no būvniecības noteikumu viedokļa. Tur ir visas pazīmes [tam], kas saucas nelegāla būvniecība," 30. janvārī teica Krastiņš.

Būvvaldēm jāievēro likumi

BVKB informē, ka astoņi dzelzsbetona aku grodi, kas piepildīti ar betonu un uz kuriem atrodas "māja - kuģis", novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir 10 - 15 centimetru dziļumā.

"Izejot no Būvniecības likuma secināms, ka "būve" ir ķermeniska lieta, kas tapusi cilvēka darbības rezultātā un būve var būt gan nekustama, gan kustama lieta. Arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums nosaka, ka par nekustamā īpašuma objektu nevar noteikt būvi, kuru var pārvietot no vienas vietas uz citu vietu, to neizjaucot vai citādi ārēji nebojājot," biroja argumentāciju skaidro Korba.

BVKB ieskatā arī fakts, ka "ķermeniskās lietas būvniecības process ir reģistrēts kā kuģa būvniecība, nenozīmē, ka uzbūvēto lietu nevar un nedrīkst uzskatīt par būvi, jo būves definīcijā reģistrēšana kuģu reģistrā nav minēts kā izslēdzošs apstāklis būves noteikšanai".

Tāpat normatīvie akti neliek būvniecību kontrolējošām iestādēm pārbaudīt, vai būvniecībā esošais priekšmets nav reģistrēts kuģu reģistrā. "Būvvaldēm būtu jāievēro būvniecību regulējošie normatīvie akti un, ja būvniecība skar pamatni, tad uz likuma pamata būtu konstatējama būves būvniecība, kuras kārtību nosaka Būvniecības likums," norāda Korba.

Birojs arī atgādina par Augstākās tiesas spriedumu, kurā teikts, ka iespēja objektu pārvietot nenozīmē, ka tas nav būve.