Foto: stock.xchng

Satversmes tiesa (ST) par pamatlikumam atbilstošu atzinusi normu, kas neparedz mājdzemdību jeb ārpusstacionāra dzemdību apmaksāšanu no valsts budžeta līdzekļiem, portāls "Delfi" uzzināja ST.

Valsts ir nodrošinājusi bezmaksas dzemdībpalīdzības pakalpojuma esamību un pieejamību, un tai nav pienākuma garantēt šo pakalpojumu kādā citā personai vēlamā vietā un veidā ārpus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sistēmas, secinājusi ST.

ST bija ierisinājusi lietu par Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumu Nr. 1529 "Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība" 16. pielikuma "Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi par profilakses, diagnostikas, ārstēšanas un rehabilitācijas pakalpojumiem" 555. punkta, ciktāl tas neparedz tarifu par plānotajām ārpusstacionāra dzemdībām, atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam. Tas noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.

Apstrīdētā norma nosaka tarifu samaksai par fizioloģiskām dzemdībām. Minētā norma neparedz tarifu par plānotām ārpusstacionāra dzemdībām, jo šāda veida dzemdībpalīdzība netiek sniegta iestādēs, kas minētas noteikumu 7.punktā. Līdz ar to lietas izskatīšanas gaitā ST, ņemot vērā normu ciešo saistību, lietas dalībnieku un pieaicināto personu izteiktos viedokļus, kā arī nepieciešamību ievērot Satversmes tiesas procesa principus, nolēma paplašināt prasījumu, izvērtējot arī šo noteikumu 7.punkta atbilstību Satversmei. 

Kā norāda ST, apstrīdētais noteikumu punkts noteic: "No veselības aprūpei paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus sniedz tās ārstniecības iestādes, kuras noslēgušas līgumu ar [Nacionālo veselības] dienestu, kā arī valsts pārvaldes iestādes, kuras veselības aprūpes pakalpojumus sniedz saskaņā ar nolikumu."

Lieta ST tika ierosināta pēc Tiesībsarga pieteikuma, kurā tika pausts uzskats, ka norma, kas neparedz plānotu ārpusstacionāra dzemdību (mājdzemdību) apmaksu no valsts budžeta, neatbilst vienlīdzības principam. Valsts apmaksājot dzemdībpalīdzību tikai tad, ja plānotas fizioloģiskas dzemdības notiek stacionārā. Taču sievietes, kurām dzemdību palīdzība tiek sniegta stacionārā, un sievietes, kurām dzemdību palīdzība tiek sniegta mājās, atrodoties vienādos un salīdzināmos apstākļos, tādēļ dzemdību palīdzības pakalpojumu finansēšanas noteikumi uz viņām esot jāattiecina vienādi.

ST atzina, ka no tiesībām uz veselības aizsardzību izriet valsts pienākums veikt pasākumus, lai aizsargātu cilvēku veselību, tostarp nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu esamību un pieejamību. Tomēr tas nenozīmē, ka ikvienai personai vienmēr būtu tiesības saņemt jebkādus medicīnas pakalpojumus bez maksas. Valstij ir plaša rīcības brīvība izvēlēties veidu, kādā personas var izmantot savas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Fizioloģisku dzemdību gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu noteiktā apjomā bez maksas nodrošina valsts ar iepriekšminētajā nolikumā minēto ārstniecības iestāžu starpniecību. ST atzina, ka likumdevējs ir izveidojis valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, kuras ietvaros visām sievietēm ir iespējams saņemt bezmaksas medicīnisko palīdzību plānotu fizioloģisku dzemdību gadījumā.

Valsts konkrētajā jomā visām sievietēm ir nodrošinājusi veselības aprūpes pakalpojuma esamību un pieejamību, un tai nav pienākuma garantēt dzemdībpalīdzību kādā citā personai vēlamā vietā un veidā ārpus minētās sistēmas. Sievietes, kurām palīdzība plānotu fizioloģisku dzemdību gadījumā tiek sniegta valsts nodrošinātās veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas sistēmas ietvaros, un sievietes, kurām šāda dzemdībpalīdzība tiek sniegta ārpus minētās sistēmas, atrodas atšķirīgos apstākļos un šīs grupas nav salīdzināmas.

No ST prakses izriet, ka personu grupu salīdzināšana būtu iespējama, ja kādai no tām valsts izveidotās sistēmas ietvaros nodrošinātais medicīniskais pakalpojums vispār nebūtu pieejams vai būtu pieejams citā kvalitātē.

Tādējādi ST atzina apstrīdētās normas par atbilstošām Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

ST norādīja, ka valsts savu ekonomisko iespēju robežās var izvēlēties paplašināt tās apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes jomā.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stāsies spēkā tā oficiālās publicēšanas dienā. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!