Makšķernieku asociācija risinājumu saredz efektīvā brīdinājuma sistēmā un sodos  (57)

Viņš pastāstīja, ka jautājumu kā ierobežot cilvēku kāpšanu uz ledus mēģināts risināt jau vairākus gadus, taču nekas līdz šim reāli nav panākts. Pirms vairākiem gadiem Birkovam piedaloties atbildīgo institūciju sanāksmē klātesošie nonāca pie kopīga viedokļa, ka cilvēkam ejot makšķerēt jūrā vai lielākā ūdenskrātuvē būtu sevi jāapdrošina, kā tas ir daudzās pasaules valstīs.

"Viena iespēja ir dzīvības apdrošināšana. Vakar izglābtie makšķernieki spriežot pēc ekipējuma nav mazturīgi, tātad viņi varētu samaksāt tos nedaudzos latus un viņam apdrošināšana nodrošināta. Tiem, kas nebūtu to izdarījuši, glābšanas rēķins būtu jāapmaksā pēc pilnas programmas. Par obligātu apdrošināšana uz visiem ūdeņiem gan es negribētu piekrist, bet ja dodas uz Rīgas jūras līci vai tamlīdzīgām vietām, tad noteikti vajadzētu domāt par kaut ko tādu domāt," norādīja Birkovs.

Citviet pasaulē, piemēram, ASV un Kanādā ir ieviesta savlaicīga brīdināšanas sistēma, lai no krasta brīdinātu zemledus makšķerniekus par straujām laika apstākļu izmaiņām, tostarp, vēja izmaiņām. Tāpat ūdeņu apsaimniekotājam vai attiecīgajām iestādēm vajadzētu brīdināt par ledus kārtas biezumu, norādīja Birkovs.

"Klimata pārmaiņas ir neizbēgamas un vējš mainās arvien biežāk. Principā jābūt tādai situācijai, ka tiek mastā pacelta tā saucamā "vēja zeķe" un, ja mainās vējš, kas var radīt bīstamu situāciju, tad tiek ieslēgta sirēna vai izšauta brīdinājuma raķete," uzsvēra Birkovs.

"Ja cilvēks uz šiem brīdinājumiem nereaģē, tad viņš ir atbildīgs par visiem izdevumiem, kas tiks iztērēti par dzīvības glābšanu. Normāli domājoši cilvēki pēc signāliem nāktu krastā, taču tie, kuri nereaģē, paši par sevi arī atbild. Taču tam ir jābūt normatīvajos aktos ierakstītam, lai cilvēki zinātu kādi ir spēles noteikumi," piebilda Birkovs.

Birkovs arī par atbilstošu uzskata risinājumu kāds ir Latvijas kaimiņvalstīs, proti, pašvaldības savās teritorijās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem nosaka ledusbīstamības periodu. Ja šajā periodā vai konkrētajās dienās cilvēki kāptu uz ledus, tad par šādu rīcību iestātos administratīvā atbildība, piemēram, naudas sods.

Birkovs gan uzskata, ka šādā gadījumā pašvaldībai būtu plaši jāinformē par ledusbīstamību, nevis jāaprobežojas ar mazām informatīvām plāksnītēm "Ja būs kaut kur kāpās vai priedēs šiltīte, kuru nākamajā dienā noraus, tad ar to nebūs līdzēts. Es nedomāju, ka problēmas sagādā informācijas ievietošana televīzijā, radio vai interneta ziņu lentēs," piebilda asociācijas vadītājs.

Birkovs gan domā, ka tikai viena pati par sevi šāda sistēma pilnībā problēmu neatrisinās, jo vienmēr būs daļa sabiedrības, kas paziņojumu nebūs dzirdējušas, tāpēc ir nepieciešama iepriekšminētā brīdinājuma sistēma ar signāliem no krasta. "Vēl varētu būt tāds līdzeklis attiecībā uz pārgalvīgiem makšķerniekiem, ka anulē makšķerēšanas karti, taču tad rodas jautājums par kontroles iespējām," piebilda Birkovs.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto Birkovs apgalvoja, ka Latvijas Makšķernieku asociācijas ir gatava iesaistīties priekšlikumu izstrādē. Viņš gan domā, ka īpaši aktuāli šis jautājums pacelsies, kad stāsies spēkā Zemes pārvaldības likums, kurš patlaban esot iestrēdzis Saeimā.

"Tad publiskajiem ūdeņiem mainīsies apsaimniekotājs. Ja šobrīd ir valsts, tad būs pašvaldības un zinot pašvaldību attieksmi pret ūdeņu apsaimniekošanu, būs ļoti ilgstoša riska situācija, kad neviens negribēs neko darīt par to ko iepriekš runājam. Ja no vakardienas izglābtā bara būtu desmit noslīkuši, tad acīmredzot problēma tiktu atrisināti ātri. Jebkurā gadījumā makšķerniekiem pāri darīt neļausim, taču ka viņiem vajag ar žagariem pa dibenu tas arī ir fakts." uzsvēra Birkovs.

Jau ziņots, ka vakar Jūrmalā un Vakarbuļļos Rīgas jūras līcī no krasta atlūza divi lieli ledus gabali, uz kuriem, atradās 223 cilvēki. Pārsvarā uz atlūzušajiem ledus gabaliem atradās zemledus makšķernieki.

Vairākas stundas ilgusī cilvēku glābšana no jūrā ieskalotajiem ledus gabaliem noslēdzās veiksmīgi. No abiem atlūzušajiem ledus gabaliem visi 223 cilvēki krastā tika nogādāti ar glābšanas dienestu laivām, Rīgas brīvostas velkoņiem un Nacionālo bruņoto spēku helikopteriem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pēc Lieldienām plāno rīkot kopīgu sanāksmi ar vakardienas Jūrmalā zemledus makšķernieku glābšanā iesaistītajiem dienestiem, lai meklētu kopīgus risinājumus kā ierobežot cilvēku kāpšanu uz ledus, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Viņš uzskata, ka atbilstošākais mehānisms būtu līdzīgs kāds ir Latvijas kaimiņvalstīs, proti, pašvaldības savās teritorijās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem nosaka ledusbīstamības periodu. Ja šajā periodā vai konkrētajās dienās cilvēki kāptu uz ledus, tad par šādu rīcību iestātos administratīvā atbildība, piemēram, naudas sods.