Īpašnieku pārstāvji atklāja, ka vēl tikai meklēs risinājumu ēkas sakārtošanai. Viens variants ir ēku nojaukt pavisam, lai tās vietā celtu jaunu. Savukārt otra versija paredz nojaukt bīstamās konstrukcijas un ēku rekonstruēt. Taču īpašnieku pārstāvji komisijā vairākkārt atkārtoja savas bažas, ka rekonstrukcijas laikā nams varētu sabrukt. Nama saimnieki plāno apspriesties ar arhitektiem par grausta nākotni. Šobrīd gan nav skaidrs, kādam mērķim īpašnieki atjaunoto ēku izmantos.

Ēka pieder diviem īpašniekiem – Igaunijas pilsonim Tomasam Tolam un Jevgēņijam Petrovam, kurš īpašuma tiesības pērn gada izskaņā pārņēma no Ludmilas Baumanes. Nama saimnieku pārstāvju klāstītais nepārliecināja komisiju, tāpēc pēc tās vadītāja Oļega Burova (GKR) rosinājuma komisija deva īpašniekiem četrus mēnešus, lai noslēgtu līgumu par būvprojekta izstrādi.

Pēc būvprojekta līguma noslēgšanas īpašniekiem sešu mēnešu laikā Rīgas pilsētas būvvaldē jāiesniedz būvprojekts minimālā sastāvā. Bet pusotra gada laikā pēc līguma noslēgšanas par būvprojekta izstrādi jāsaņem būvatļauja. Nams ekspluatācijā jānodod ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas.

Pēc viena īpašnieka pasūtījuma ēku janvārī apsekoja SIA "CMB" būvinženieri.

Eksperti secinājuši, ka ēkas pamati sākuši sēsties un vairs nav pietiekami nestspējīgi, taču grausts tūdaļ sagrūt nedraud. "Ēka jau vairākus desmitus gadu ir bēdīgā stāvoklī, tāpēc apsekošanā uz brīnumiem necerējām. Pēc apsekošanas bilde ir pavisam skaidra. Grunts stāvoklis zem ēkas ir mainījies, tās nestspēja ir pasliktinājusies. Arī pamatu nestspēja ir nepietiekoša ēkas ekspluatācijai. Ēkā radušās daudzas plaisas," norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis.

Būvinženieri arīdzan secinājuši, ka nesošās ēkas sienas ir novājinātas, jo nokrišņu rezultātā tām radusies erozija un masveidā sācis atdalīties apmetums. Rūsēt sākuši arī mūra stabi ar tērauda aptverēm, taču tas ēkas nestspēju neietekmē. Līdzīgs liktenis piemeklējis arī ēkas mūra kolonnas. Rūsēt un plaisāt sākuši arī starpstāvu pārsegumi.

"Arī jumta konstrukcijas ir bēdīgā stāvoklī. Vietām iztrūkst un izliecas jumta krēsli, dažviet demontēti posmi, kā arī veiktie nostiprināšanas risinājumi neatbilst labas prakses piemēram," teica "CMB" vadītājs Dzirkalis. Ēkas jumts ir mitrs, pilnībā izrūsējis un caurs. Līdz ar to mitrums nokļūst uz nesošajām konstrukcijām.

Marijas ielas grausta fasādes būvelementi draud nokrist. Arī skārda detaļas nav nostiprinātas un stiprā vējā var noplīst, radot risku garāmgājējiem.

"Ēku šādā stāvoklī ekspluatēt nevar. Labā ziņa ir tā, ka šobrīd tā nesagrūs. Taču, lai izslēgtu dažādas lietas, tūdaļ jānovāc no fasādes visi elementi, kas draud nokrist. Jānostiprina skārda detaļas. Kā arī jāseko līdzi ēkas fasādes izsverei uz Marijas ielas pusi," rezumēja Dzirkalis.

Ēkas īpašnieku pārstāvji interesējās, vai rekonstrukcijas laikā ēka varētu sabrukt. Dzirkalis pauda, ka tas atkarīgs no būvprojekta. "Tas atkarīgs no 100 dažādiem faktoriem. Nevar prognozēt nevienu konstrukcijas deformāciju. Eksperimentālās pārbaudēs var pārbaudīt nestspējību, bet tas ir pavisam cits uzdevums," skaidroja "CMB" vadītājs.

Vidi degradējošo būvju komisija piektdien arīdzan lēma par piespiedu sakārtošanas soļiem, kopīpašniekiem uzdodot trīs darbus. Pirmkārt, reizi divos mēnešos veikt būves ārsienu monitoringu. Otrkārt, divreiz gadā veikt nama fasādes un jumta tehnisko apsekošanu līdz brīdim, kad sāksies būvdarbi. Treškārt, reizi gadā aktualizēt tehnisko apsekošanu.

Ja kopīpašnieki šos darbus neveiks, pašvaldība viņus ik nedēļu sodīs, darbus veiks pati un pēcāk piedzīs iztērēto naudu.

Grausts ir atzīts par vietējās arhitektūras pieminekli. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas nodaļas vadītājs Jānis Asaris pauda, ka sadusmojies, klausoties īpašnieku pārstāvjus. "Vairāku desmitu gadu garumā jūsu solījumi nav nesuši rezultātus. Inspekcija ir gatava rosināt Saeimā likumu par īpašuma atsavināšanu bez atlīdzības. Manuprāt, tas būtu kardināls un juridiski sarežģīts risinājums, bet radusies situācija prasa šādu likumu vēlreiz aktualizēt," skaļā balsī noteica Asaris.

Vidi degradējošo būvju komisijas vadītājs Burovs šo ierosinājumu sadzirdēja, tāpēc lēma, ka Rīgas domes Īpašuma departaments kopā ar pieminekļu aizsardzības inspekciju vērsīsies Saeimā, meklējot veidus, kā vajadzības gadījumā ēku Marijas ielā 6 varētu atsavināt piespiedu kārtā.

Marijas ielas graustu veido 1432 kvadrātmetrus plaša zeme, uz kuras atrodas piecstāvu dzīvojamā ēka ar pagrabu. Īpašniekiem par to jāmaksā paaugstināta nekustamā īpašuma likme, jo komisija ēku klasificējusi kā B kategorijas vidi degradējošu būvi.

Komisija īpašniekiem vairākkārt uzdevusi ēku konservēt un saglabāt vēsturiski nozīmīgās detaļas, bet pērn augustā Rīgas dome veica īpašuma piespiedu sakārtošanu, jo no ēkas fasādes sāka krist dekoratīvie elementi. Konservācija izmaksāja aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Nams Marijas ielā 6 būvēts 1904. gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Tā atzīta par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli un atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.