Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata kandidātiem jābūt pielaidei valsts noslēpumam.
Iepriekš šis jautājums tika diskutēts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā deputāts Artuss Kaimiņš ("KPV LV") pauda bažas, ka nepieciešamība NEPLP locekļiem pēc pielaides valsts noslēpumam varētu sašaurināt NEPLP amata locekļu kandidātu loku.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) atbildēja, ka Saeimas komisijas uzdevums ir ievēlēt un virzīt balsošanai Saeimā tādus amata kandidātus, kas var pilntiesīgi strādāt.
Viņa arī norādīja, ka mediji ir nacionālās drošības jautājums, tāpēc prasība NEPLP padomes locekļiem būt pielaidei valsts noslēpumam ir ļoti skaidra, kam apliecinājums ir arī līdzšinējā NEPLP padomes praktiskā darbība, kur bijusi nepieciešamība pēc pielaides valsts noslēpumam.
NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska iepriekš pauda atbalstu likumprojekta grozījumiem, norādot, ka līdzšinējā NEPLP padomes darbā ir bijusi nepieciešamība pēc otrās kategorijas pielaides valsts noslēpumam. "Mums tiešām ir nācies piedalīties tādos pasākumos un iegūt tādu informāciju, kur ir nepieciešama pielaide. Ja tikai vienam no NEPLP [locekļiem] ir pielaide, šo informāciju nekur tālāk nevar izmantot - ja notiek NEPLP sēdes, faktiski tikai viens cilvēks paliek zālē, kad tiek runāts par jautājumiem, kas skar valsts noslēpumu. Jābūt tā, ka visiem NEPLP padomes locekļiem ir pieeja šai informācijai, lai pieņemtu kvalitatīvus lēmumus," teica Dulevska.
Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis norādījis, ka DP atbalsta NEPLP padomes locekļu pielaidi valsts noslēpumam. Pēc viņa teiktā, pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kad informatīvās telpas aizsardzības jautājumi ir aktuāli un daļa informācijas ir klasificēta vai slepena, šāds regulējums būtu atbalstāms.
Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izsludinājusi kandidātu pieteikšanos NEPLP locekļu amatiem. Kandidātus var pieteikt līdz 9.decembrim, informēja Saeimas Preses dienestā.
Ceturtdien likumā tāpat precizēta norma, kas regulē nosacījumus, uz kuru pamata Saeima var lemt par NEPLP locekļa atbrīvošanu no amata. Vaicāta, vai šīs izmaiņas atvieglos parlamenta iespējas no amata atbrīvot NEPLP locekļus, Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere aģentūrai LETA iepriekš atbildēja noliedzoši. Līdz ar likuma izmaiņām gadījumi, kad ļauts lemt par NEPLP locekļu atbrīvošanu no amata, arī papildināti ar iespēju par to lemt, ja viņš neatbildīs kritērijam par pielaidi valsts noslēpumam, skaidroja likumdevēja galvenā juriste.
