Ņemot vērā tiesībsarga atzinumu par pastāvošā kapitāla indeksa negatīvo ietekmi uz sirmgalvju, kas pensionējušies ekonomiskās krīzes laikā, maksāto pensiju apmēru, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 7.maijā vienojās meklēt risinājumus, kā turpmāk šādas situācijas nepieļaut.
"Delfi" jau ziņoja, ka pensionāriem, kas pensionējās ekonomiskās krīzes laikā, pensijas kapitāla aprēķināšanai izmantots negatīvs kapitāla indekss, kā rezultātā šie ļaudis saņem būtiski mazākas pensijas nekā pirmskrīzes periodā pensionējušies sirmgalvji, kuri veikuši tikpat lielas sociālās iemaksas un uzkrājuši tikpat ilgu darba stāžu.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis trešdien komisijas sēdē skaidroja, ka tiesībsargs pensionāru vēstules ar sūdzībām par krīzes laikā izmantotā negatīvā kapitāla indeksa samazinošo ietekmi uz pensijām saņem jau kopš 2011.gada. Pēc Tiesībsarga biroja lūguma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinājusi, ka pensionāri, kas pensijā devušies krīzes laikā, saņem par aptuveni 20% mazāku pensiju nekā saņemtu tad, ja viņi būtu pensionējušies pirms krīzes.
"Tādējādi Tiesībsargs nonāca pie secinājuma, ka negatīvā kapitāla indeksa dēļ cilvēkiem uz visu mūžu ir samazināta pensija no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ," sacīja Koņuševskis, uzsverot, ka Tiesībsarga biroja ieskatā, šāda sistēma neatbilst vairākos Satversmes pantos noteiktajiem principiem.
Tās galvenais trūkums ir kompensējošā mehānisma neesamība, viņš turpināja.
To, ka problēma pastāv, nenoliedz arī Labklājības ministrija, kuras valsts sekretāre Ieva Jaunzeme komisijas sēdē gan uzsvēra, ka aptuveni puse no krīzes gados pensijā aizgājušajiem cilvēkiem, pateicoties dažādām piemaksām, saņem būtiski lielāku pensiju nekā viņi varētu saņemt, ja vērā ņemtu tikai personas veiktās sociālās iemaksas.
"Kapitāla indekss tiek uzkrāts visu darba mūžu," piebilst Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, uzsverot, ka kapitāla indeksa piemērošana ļauj nodrošināt to, ka pensijas kapitāls nezaudē savu vērtību.
Labklājības ministrija gan jau sākusi meklēt veidu, kā nodrošināt, lai samazinātu negatīvu kapitāla indeksu samazinošo ietekmi uz aprēķinātās pensijas apmēru.
Tikmēr tas, vai šī indeksa ietekmē notikušais vecuma pensijas samazinājums tiks kompensēts arī tiem pensionāriem, kuri šobrīd jau devušies pensijā, vēl nav skaidrs – Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka nākamgad vien šādu kompensāciju izmaksai būtu nepieciešami gandrīz 45 miljoni eiro, bet valsts budžetā nav brīvu līdzekļu kompensāciju izmaksai.
Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss gan atzīst, ka gadījumā, ja Satversmes tiesa pastāvošo pensiju aprēķināšanas sistēmu atzīs par antikonstitucionālu, līdzekļi kompensējoša mehānisma iedzīvināšanai budžetā tiks atrasti, taču tādā gadījumā būs jāsamazina budžeta izdevumi vai jālemj par kādu nodokļu palielināšanu.
