Melngailis: 'Parex bankai' vēl vajadzēs 100 miljonus no valsts

"Bankai vajadzēs palīdzību ar nākamā sindicētā kredīta daļas atmaksu. Šobrīd mēs uzskatām, ka vismaz pusi no nākamā maksājuma paši segsim no bankas. Es domāju, ka summa, ko no valsts varētu aizņemties nepārsniegs 100 miljonus latu. Kopējā summa ir 200 miljoni – pusi vismaz segsim no bankas, varbūt vairāk," intervijā atzīst Melngailis. Viņš cer, ka bankas kapitālā valstij papildus varbūt vairs nevajadzēs ieguldīt.

Intervijā raidījumam Melngailis atzīst, ka investori jau izrādījuši interesi gan par tā saucamās "labās bankas", gan par " sliktās bankas" jeb fonda iegādi. "Ir konkrēti pircēji. Ir vairāk nekā viens pircējs – es varu apgalvot. Ir interese gan par fondu, gan par banku," tā raidījumam saka Melngailis. Intervijā bankas prezidents stāsta, ka ar interesentiem tiekot parakstīti konfidencialitātes līgumi un tie ir noslēgti pietiekami lielā skaitā, jo tie slēgti gan attiecībā par banku, bankas daļām, gan arī atsevišķiem aktīviem - piemēram, attiecībā uz līzinga biznesa pārdošanu NVS. Lai aizsargātu bankas intereses un ievērotu konfidencialitātes statusu, kopējo skaitu banka neprecizē.

Melngailis prognozē, ja Privatizācijas aģentūra kopā ar darba grupu un piesaistīto konsultantu Japāņu investīciju banku "Nomura" līdz 30.decembrim paspēj izstrādāt bankas sadalīšanas plānu, kā to uzdevis Ministru Kabinets, ja šo plānu akceptē EK un apstiprina Ministru kabinets, tad līdz pirmā ceturkšņa beigām piedāvājumi par sadalītās bankas un fonda pārdošanu jau būs rokā. Tad būs jālemj akcionāriem – vai cena un pircējs viņus apmierina.

Tomēr bankā acīmredzot tiek pieļauts, ka pārdošana varētu arī nenotikt tik ātri – visticamāk pārāk zemās cenas dēļ, ko par banku piedāvātu. Un tāpēc tiek strādāts pie plāna "B".

Ja akcionārus neapmierinās cena vai citi piedāvājuma nosacījumi, tad , Melngailis uzskata, "varētu apsvērt brenda maiņu un pastrādāt kādu laiku līdz brīdim, kad tirgus situācija uzlabojās". Melngailis atzīst, ka "Parex bankai" ir sadarbība ar kādu reklāmas aģentūru Londonā, kas specializējusies zīmola maiņas izstrādē. Summu, kas samaksāta par jaunā bankas zīmola izstrādi Melngailis neatklāj, vien norāda, ka tā ir krietni mazāka par miljonu. Kāds ir izstrādātais jaunais bankas nosaukums un jaunais zīmols – to banka neatklāj.
Tikmēr eksperti uzskata, ka plāns "B" – bankai vēl kādu laiku paliekot valsts īpašumā - ir pārāk dārgs gan valstij, gan arī nenāk par labu pašai bankai.

Investīciju sabiedrības "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis raidījuma atzīst, ka bankas akcionārs Latvijas valsts vairs šo banku nevar atļauties. Pie tam, tā kā bankas specifika esot nerezidenti, tad bankas atrašanās valsts kontrolē nenākot biznesam par labu. Ja banku izdotos pārdot salīdzinoši ātri, tad tas varētu dot pozitīvu īstermiņa efektu Latvijas ekonomikai kopumā, jo visticamāk investori un starptautiskās reitingu aģentūras to novērtētu atzinīgi.