Viņš prognozēja, ka egļu mūķenes savairošanās varētu ilgt līdz 2013.gadam, sasniedzot maksimumu 2012.gadā.
"Jau pašlaik atsevišķiem kāpuriem novērota saslimšana ar kodolpoliedrozes vīrusu, kas parasti izraisa strauju populācijas lejupslīdi. Lai arī patlaban priedes daudzviet ir pilnībā atskujotas, tās nav beigtas un nākamajā gadā skuju vainagu atjaunos. Uz priedi viena gada pilnīgs skuju zudums neatstāj būtisku ietekmi, bet samazina kārtējā gada koksnes pieaugumu," sacīja Šmits.
Ņemot vērā populācijas sekmīgo attīstību, VMD speciālists secināja, ka arī nākamgad koki tiks pilnībā atskujoti, tomēr mežaudzēm bojāeja nedraud.
"Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai samazinātu kaitēkļu ietekmi. Tiek novērota kaitēkļa attīstība, izplatība, mežaudzēs tiek izvietoti putnu būri, lai piesaistītu mežaudzēm dobumperētājus putnus – kaitēkļu dabiskos ienaidniekus," viņš klāstīja un piebilda, ka egļu mūķenes var viegli iznīcināt ar insekticīdu palīdzību, bet šādu preparātu lietošana atstāj negatīvu ietekmi uz vidi un nav piemērota konkrētajā situācijā. "Jāsamierinās ar koksnes pieauguma zudumiem – mežsaimniecībā tā ir neiegūtā peļņa, un estētisko kaitējumu konkrētajā reģionā," atzina Šmits.
Runājot par citiem kaitēkļiem, Šmits klāstīja, ka egļu bruņuta savairošanās egļu audzēs ir strauji samazinājusies. "Pastāvēja risks, ka novājinātajās egļu audzēs šogad varētu savairoties egļu astoņzobu mizgrauzis, bet šķiet, ka nopietns populācijas pieaugums nav noticis," viņš informēja. Vēl kā citus kaitēkļus Šmits minēja ozolu mūķeni, kuras savairošanās sekundārā ligzda novērota Engures apkārtnē (primārā savairošanās novērota 2008.gadā Liepājas apkārtnē). Pilsētās savukārt turpinās zirgkastaņu raibkodes izraisītais kastaņu lapu zudums.
Egļu mūķenes savairošanās novērota Garkalnes–Rīgas un Jaunciema apkārtnē 2000–3000 hektāru platībā, liecina VMD dati.
Jau vēstīts, ka Latvijā pērn 85,2% skuju koku un 88,4% lapu koku bija praktiski veseli.
Meži Latvijā aizņem 2,961 miljonu hektāru jeb 45% no valsts platības. Valsts apsaimniekošanā ir 1,493 miljoni hektāru (50,4%) meža, savukārt pārējie meži 1,468 miljonu hektāru (49,6%) platībā pieder privātīpašniekiem vai pašvaldībām.
VMD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par meža politikas realizāciju Latvijas teritorijā, uzrauga normatīvo aktu ievērošanu un realizē atbalsta programmas ilgtspējīgas mežsaimniecības nodrošināšanai.