Portāls "Delfi" piedāvā apkopojumu par pēdējos desmit gados spilgtākajiem ar 16. martu saistītajiem notikumiem Latvijā.
2005. gadā starp pie Brīvības pieminekļa aizturētajiem aptuveni 30 cilvēkiem bija arī politisko partiju apvienības "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) biedri – deputāts Aleksandrs Giļmans, kā arī Viktors Dergunovs un Vladislavs Rafaļskis.
Pie pieminekļa ietērpušies cietumniekiem raksturīgās drēbēs organizācijas "Dzimtene - krievu nacionālā savienība" dalībnieki izveidoja dzīvo ķēdi, lai kavētu leģionāru godinātājus nolikt ziedus. Toreiz ministru prezidents Aigars Kalvītis ("Latvijas ceļš") sacīja, ka PCTVL provocējis nekārtības un veica politisko aģitāciju pie Brīvības pieminekļa.
2006. gadā 16. martā Brīvības pieminekli ieskāva metāla stiepļu žogs, kas stiepās no Raiņa bulvāra līdz pat ātrās ēdināšanas restorānam "McDonald's" Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī. Toreiz valsts amatpersonas skaidroja, ka lēmums iežogot brīvības simbolu pieņemts ar mērķi izvairītes no iespējamām provokācijām.
Pasākuma dalībnieki ar šādu lēmumu nebija mierā, tāpēc ziedus, kas bija paredzēti nolikšanai Mildas pakājē, meta pāri vai sprauda žogā.
Neskatoties uz Brīvības pieminekļa iežogošanu, policija 2006. gada 16. marta pasākumos par dažādiem pārkāpumiem aizturēja aptuveni 60 cilvēkus.
2008.gadā leģionāru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa pulcējās gan vietējie 16. marta nelabvēļi, gan Igaunijas antifašistu organizācija "Naktssardze". Toreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš informēja, ka no Lietuvas un Igaunijas uz 16. marta pasākumiem Rīgā bija mērķējuši dažādi grupējumi. Tie gan savu galamērķi nebija sasnieguši, jo uz robežas Latvijas pusē aizturēti.
Taču Igaunijas antifašistu organizācija "Naktssardze" bija nokļuvusi līdz Brīvības piemineklim. Igaunijas organizācijas pārstāvis Sergejs Puškars portālam "Delfi" toreiz sacīja, ka Latvijā pavisam ieradušies pieci "Naktssardzes" biedri. Viņš norādījis, ka Latvijā viņi ir ieradušies, lai "nepieļautu fašisma atdzimšanu".
"Mēs speciāli esam atbraukuši uz Latviju, lai atbalstītu antifašistu akciju. Pretējā gadījumā fašisma atdzimšana turpināsies", toreiz skaidroja Puškars.
Toreiz atbildīgās iestādes un amatpersonas informēja, ka pasākumi aizvadīti mierīgi, bet par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās aizturētas trīs personas.
2009. gadā 16. marts kopumā tika aizvadīts mierīgi un bez pārsteidzošiem jauninājumiem pasākumu norisē valsts galvaspilsētā, taču tikai vēlāk atklājās, ka kāda personu grupa bija izteikusi draudus par Brīvības pieminekļa spridzināšanu.
16. martā pie Brīvības pieminekļa pulcējās cilvēki ar plakātiem un cietumnieku cepurēm, kā arī izkliedza pret gājiena dalībniekiem vērstus saukļus. Pie pieminekļa policisti personības noskaidrošanai aizturēja divus prokrieviskos aktīvistus Josifu Korenu un Eduardu Gončarovu un toreizējo Rīgas domes deputātu Viktoru Dergunovu.
Kopumā kā toreiz informēja Valsts policija par atrašanos sabiedriskā vietā neatļautos formas tērpos tika aizturēti astoņi cilvēki, bet pieci - par agresīvu uzvedību un mēģinājumiem izvicināt dūres. Savukārt vēl pirms pasākumu norises Valsts robežsardze valstī nebija ielaidusi 20 Igaunijas nacionālistus, kuriem bijis mērķis piedalīties 16. marta pasākumos.
Pāris mēnešus vēlāk tā brīža Drošības policijas šefs Jānis Reniks izpaudis informāciju, ka kāda personu grupa gatavojusies Brīvības pieminekļa apkārtnē ievietot spridzekli.
"Mūsu rīcībā bija ļoti nopietna informācija, ka ir kāda personu grupa, kas gatavojas Brīvības pieminekļa apkārtnē 16. martā ievietot spridzekli. Šo informāciju ieguvām tikai iepriekšējā dienā un to steigšus pārbaudījām. Izdevās neitralizēt šo noziedznieku grupu, kas nodarbojās arī ar kredītkaršu viltošanu, narkotiku izplatīšanu. Tagad šīs personas atrodas apcietinājumā," toreiz klāstījis DP priekšnieks.
2011. gadā tikai viens spļāviens 16. marta pasākumos satricināja Latvijas sabiedrību. Toreiz pie Brīvības pieminekļa pasākumu norises laikā "saķeršanās" par leģionāru atceres dienas vēstures interpretāciju notika starp 29 gadus vecu sievieti un 78 gadus vecu pensionāri.
Jaunā sieviete strīda karstumā uzspļāva sirmgalvei, bet vēlāk abas medijos pauda, ka kaunas par incidentu un abpusēji viena otrai lūdzot piedošanu.
2012. gada 16. marta pasākumi aizritēja mierīgi, taču pēcāk pie Brīvības pieminekļa Valsts policija aizturēja kādu Lietuvas pilsoni, kurš tur noliktos ziedus apmētāja ar kakām. Aizturētais vīrietis likumsargiem savas rīcības iemeslus nav varējis paskaidrot.
Kāds 1972.gadā dzimis vīrietis ar izkārnījumiem apmētājis pie Brīvības pieminekļa noliktās puķes. Negantnieku pašvaldības policisti ap pulksten 14:57 aizturēja un nodeva kolēģiem no Valsts policijas. Vīrietis policistiem savu rīcību paskaidrot nevarēja. Vīrietim par sīko huligānisku bija jāmaksā naudas sods 150 latu apmērā, toreiz informēja likumsargi.
Pēc aizturētā "kaku mētātāja" jau dienas izskaņā policisti pie Brīvības pieminekļa aizturēja kādu sievieti, kura bojāja plakātu ar Latvijas Republikas simboliku un izmētāja ziedus.
Abas aizturētās personas likumsargi sauca pie administratīvās atbildības.
2013. gadā 16. marts pārvērtās par vēl pamatīgāku jandāliņu nekā ierasts, beidzoties ar Saeimas deputātu grūstīšanos un vēlmi pieprasīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) demisiju. Visu notikumu karstumā arī biedrības "Apvienības pret nacismu" pārstāvis Jānis Kuzins dabūja zilu aci.
Šajā gadā biedrība "Apvienība pret nacismu" izmantoja skaļruņus, atskaņojot padomju laika mūziku. Turklāt biedrība par piemērotāko brīdi skaņu pastiprinošo ierīču ieslēgšanai bija izvēlējusies brīdi, kad pie Brīvības pieminekļa bija nokļuvuši tradicionālā gājiena dalībnieki ziedu nolikšanai. Skaņu pastiprinošās iekārtas mēģināja izslēgt vairāki Nacionālās apvienības (NA) deputāti, tostarp Raivis Dzintars un Jānis Dombrava. Policija deputātus pie skaļruņiem nelaida un sākās grūstīšanās.
NA deputāti paziņoja, ka apsver prasīt Kozlovska demisiju. Vēlāk Dzintars atklātā vēstulē Kozlovskim policijai atvainojās, skaidrojot, ka likumsargi tika pildījuši pavēles un darījuši savu darbu.
Kopumā 2013. gada 16. martā Valsts policija saistībā ar pasākumiem noformēja piecus administratīvā pārkāpuma protokolus. Savukārt par pārkāpumu pret Kuzinu kāds jaunietis saņēma 200 latu naudas sodu.
2014. gadā runas par pasākumiem 16. martā ieņēma diezgan netradicionālu virzienu. Proti, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (NA) apstiprināja, ka piedalīsies 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa.
Tā brīža premjerministre Laimdotas Straujuma (V) Cilinski brīdināja par to, ka līdzdalība 16. marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa var maksāt viņam amatu, taču, neraugoties uz to, ministrs paziņoja, ka piedalīsies gan pasākumā pie Brīvības pieminekļa, gan dievkalpojumā, gan piemiņas pasākumā Lestenē.
Tajā pašā dienā, 14. martā, Straujuma parakstīja rīkojumu par Cilinska atbrīvošanu no vides aizsardzības un reģionālā attīstības ministra amata pienākumu pildīšanas. Straujuma uzsvēra, ka šādu lēmumu bijusi spiesta pieņemt, jo Cilinskis gan viņai personīgi, gan publiski apliecinājis, ka neievēros valdības lēmumu, kas noteica valdības amatpersonām nepiedalīties 16. marta gājienos pie Brīvības pieminekļa. Šādi rīkojoties Cilinskis palielina riskus atsevišķu radikāli noskaņotu grupu provokācijām, uzskatīja ministre.
Kopumā 2014. gadā 16. marta pasākumi pie Brīvības pieminekļa un Vecrīgā, pretēji bažām, noritējuši mierīgi, toreiz žurnālistiem atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V). Ministrs atklāja, ka uz robežas aizturētas radikāli noskaņotas personas, kas jau pirms 16. marta tikušas iekļautas tā dēvētajā "melnajā sarakstā" jeb to personu sarakstā, kam liegta ieceļošana Latvijā. Personas identificētas un nogādātas atpakaļ valstī, caur kuru mēģinājušas Latvijā iebraukt. Šoreiz tās mēģinājušas ieceļot caur Igauniju, sacīja ministrs. Konkrētu šo personu skaitu viņš gan neatklāja.
2015. gadā, vēl pirms 16. marta, vēstulē, ko parakstījuši "Latvija bez nacisma" koordinators Josifs Korens, "Latvijas Antifašistiskās komitejas" priekšsēdētājs Eduards Gontarovs un "Latvijas Antinacistiskās komitejas" priekšsēdētājs Aleksejs Šaripovs un kas nosūtīta tā brīža Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un toreizējai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), pausta kritika par Drošības policijas (DP) rīcību. Vēstules autori bija norādījuši, ka DP izplatot izteikumus par kustības naidīgumu un "piedomājot darbības", ko organizācijas nemaz neveicot.
Uz vēstulē paustajiem pārmetumiem DP atbildēja, ka tā saņēmusi minētās vēstules kopiju un iepazinusies ar tajā izteiktajiem pārmetumiem, kas ir nepamatoti. "Atšķirībā no personām, kuras starptautiski diskreditē Latviju, izplatot pašu izdomātu mītu par it kā notiekošu fašisma atdzimšanu Latvijā, DP publiskos izteikumus balsta uz dienesta rīcībā esošo informāciju un tās analīzi," toreiz skaidroja valsts drošību sargājošā iestāde.
Pērn 16. marts no drošības aspekta tika aizvadīts mierīgi, gan neiztiekot bez vārdiskas konfrontācijas. Valsts policija sāka vienu administratīvā lietu pret kādu sievieti, kura leģionāru gājiena sākumā izteikusies, izmantojot necenzētu leksiku. Vēlāk policija informēja, ka sievietes izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, tāpēc izbeigta administratīvā lietvedība par sīko huligānismu un viņai izteikts mutisks aizrādījums.
Savukārt otra lietvedība sākta par bezpilota lidaparāta jeb drona izmantošanu. Šo bezpilota lidaparātu izmantoja kāds televīzijas kanāls. Tāpat atsevišķām personām saistībā ar 16. marta pasākumiem tika liegts ieceļot valstī, taču aizturēta neviena persona netika.