Foto: LETA
Ministru kabinets otrdien nolēma nepārskatīt minimālo mēneša darba algu 2013.gadam un saglabāt to 200 latu apmērā.

Valdības atbalstītā koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem paredz, ka minimālā mēneša darba alga netiek piesaistīta konkrētiem rādītājiem, bet tās iespējamās pārmaiņas tiek vērtētas pēc ekonomiskās situācijas valstī, analizējot ekonomiskos un citus rādītājus.

Labklājības ministrijai (LM) kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju (EM) katru gadu jāizvērtē ekonomiskā situācija valstī un jāizstrādā priekšlikums par minimālās mēneša darba algas apmēru, ņemot vērā EM sagatavotās makroekonomiskās prognozes un ekonomiskās situācijas izmaiņas iepriekšējā gadā, plānotās izmaiņas nodokļu sistēmā.

LM, EM un FM uzskata, ka minimālā mēneša darba alga 2013.gadā ir jāsaglabā pašreizējā līmenī. Tas nepieciešams, lai veicinātu mazāk kvalificēto bezdarbnieku pēc iespējas ātru integrēšanos darba tirgū un strukturālā bezdarba riska mazināšanu, pamato LM.

Saglabājot minimālo mēneša darba algu 2013.gadā esošajā apmērā, atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram, būtiski mainās minimālās stundas tarifa likmes apmērs, jo 2013.gadā darba stundu skaits darbiniekiem, kuri strādā normālu darba laiku (40 stundas nedēļā) ir 1995 stundas un gada vidējais darba stundu skaits ir 166,25 stundas (2011.gadā – 168,17 stundas).

Tādējādi valdība atbalstīja grozījumu izstrādi noteikumos par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi, lai precizētu minimālo stundas tarifa likmi atbilstoši 2013.gada darba laika kalendāram - no 1,189 latiem līdz 1,203 latiem.

EM skaidro, ka kopš ekonomikas zemākā punkta 2009.gada 3.ceturksnī līdz 2011.gada 3.ceturksnim Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis par 9,6%. 2012.gadā vairumā tautsaimniecības nozaru saglabāsies izaugsme, tomēr saistībā ar nenoteiktību eirozonā pieauguma tempi būs lēnāki nekā pērn.

Minimālās mēneša darba algas apmērs Latvijā ir par trim latiem mazāks nekā Igaunijā un par 38 latiem lielāks nekā Lietuvā. Tātad Latvijā minimālā mēneša darba alga ir konkurētspējīgāka salīdzinājumā ar Lietuvu, kur minimālā mēneša darba alga nav paaugstināta kopš 2008.gada, klāsta LM.

Minimālā neto (bez nodokļiem) mēneša darba alga Latvijā ir 144,75 lati, un 2012.gada maijā tā bija 82,1% no iztikas minimuma, bet vidēji 2012.gadā pa pieciem mēnešiem tā veidoja 82,8% no iztikas minimuma, kas mēnesī ir 174,73 lati.

Saskaņā ar statistikas datiem ne vairāk kā minimālo algu 2011.gada decembrī saņēma 196 500 cilvēku no darba ņēmēju kopskaita jeb 24,8%, tostarp 167 600 privātajā sektorā strādājošie.

Minimālo mēneša darba algu nosaka, lai aizsargātu darbinieku grupu ar zemāko kvalifikācijas līmeni un darba ražīgumu. Pārlieku augsta minimālā mēneša darba alga rada stimulus bezdarba pieaugumam, lielākam strukturālā bezdarba riskam un nedeklarētajai nodarbinātībai, jo īpaši, mazāk kvalificētajās profesijās un pakalpojumu jomā, skaidro LM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!