Modes māksliniece, pulkvedis, novadu mēri – pēdējā gadā pasludinātās maksātnespējas  (17)

Portāls "Delfi" piedāvā uzzināt, kādi vēl zināmi un nozīmīgos amatos esoši vai bijuši cilvēki un kādu iemeslu dēļ pēdējā gada laikā atzīti par maksātnespējīgiem.

Daugavpils tiesa septembra vidū izskatot Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka pulkveža Oļega Jemašova fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, atzina to par pamatotu, pasludinot viņu par maksātnespējīgu, vēsta aģentūra BNS.

Bija paredzēts, ka tiks uzsākta Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka bankrota procedūra.

Tiesa šajā lietā iecēla maksātnespējas administratoru - Sergeju Kravčuku.

Savu maksātnespējas pieteikumu Jemašovs tiesā iesniedza septembra otrajā nedēļā, norādot, ka viņa parādsaistību apmērs uz pieteikuma iesniegšanas dienu ir 54 956,16 eiro. 2007. gadā starp Jemašovu un "Swedbank" noslēgts aizdevuma līgums.

Pats Jemašovs savu maksātnespēju komentēt nevēlējās.

Pērnā gada novembra nogalē Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pasludināja par maksātnespējīgu modes mākslinieci Natāliju Jansoni.

Jansone stāstīja, ka viņas maksātnespējas cēloņi ir meklējami pirms gandrīz desmit gadiem. "Laikā, kad daudziem Latvijā šķita, ka nekustāmā īpašuma bizness ir lielā iespēja iegūt garantētu peļņu. 2005.gadā paralēli savai darbībai modes biznesā nolēmu sākt darboties arī nekustamo īpašumu jomā. Es iegādājos zemi Rīgā, Gaujas ielā, ņemot aizdevumu Hipotēku un zemes bankā. Nekustamo īpašumu bija plānots pārdot, bija jau panākta vienošanās, tomēr darījums nesanāca. Kopīgi ar partneriem nolēmām projektu attīstīt, taču Latvijā sākās ekonomiskā krīze un īpašuma vērtība strauji kritās," aģentūrai LETA skaidroja Jansone.

Gan krīzes, gan neveiksmīgā nekustāmā īpašuma biznesa ietekmē 2009.gadā Jansone sapratusi, ka nevēlas būt uzņēmēja. "Iespējams, ka tas bija emocionāls lēmums, bet es vēlējos darīt to, ko patiešām mīlu, - nodarboties ar radošo darbību un administratīvi tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai organizētu kolekciju tapšanu. 2009.gadā pārdevu modes biznesu un priecājos, ka tas nes manu vārdu un es kā dizainere varu turpināt radoši izpausties, veidojot jaunas kolekcijas," viņa norādīja.

Tomēr krīze drīz vien skārusi arī viņas pamatnodarbošanos, sākušies maksājumu kavējumi un soda procentu uzrēķini. Vienīgais optimālais risinājums, viņasprāt, bijis nekustamā īpašuma pārdošana. To izdarījusi banka, atklātā izsolē pārdodot zemi savai meitaskompānijai.

"Lai gan uzņemtās saistības pret Hipotēku un zemes banku ir manas vienīgās kredītsaistības, pēc zemes pārdošanas izsolē sapratu, ka atlikusī saistību summa ir pārāk liela un nespēšu to segt. Šobrīd mani ienākumi ir nelieli pret kopējo parāda apjomu, citi īpašumi vai vērtīgas mantas man nepieder. Tādēļ to nolēmu risināt likumā paredzētajā kārtībā, ierosinot fiziskas personas maksātnespēju," pastāstīja Jansone.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš (V) ir pieteicis privātu maksātnespēju, jo nespēj nokārtot saistības ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), iepriekš vēstīja TV3.

Maksātnespēja pieteikta saistībā ar VID uzrēķinu, kurš Trapiņam esot pieprasījis nomaksāt nodokļus par "treknajos gados" pārdotajiem īpašumiem. Ikšķiles novada domes vadītājs VID viedoklim nepiekrīt, ir mēģinājis tiesāties, taču zaudējis.

Trapiņš maksātnespēju pieteicis pēc sešus gadus ilgušas neveiksmīgas tiesvedības ar VID. Par tieši kādu naudas summu ir runa, viņš neatklāj, vien norāda, ka nodokļa uzrēķina pamatsumma ir 100 000 eiro, kam nākuši klāt pamatīgi soda procenti.

Trapiņa valsts amatpersonas deklarācija par 2014.gadu liecina, ka viņš kopumā nopelnījis 37 364 eiro, no kuriem 34 796 eiro saņēmis algā kā Ikšķiles novada domes vadītājs, bet 2 568 eiro viņam algā izmaksājusi Ikšķiles novada pašvaldības SIA "Ikšķiles māja".

Trapiņam pieder zemnieku saimniecības "Strūdznieki" kapitāldaļas, bet nekādu īpašumu viņam neesot. Trapiņš deklarācijā nav norādījis arī uzkrājumus vai parādus.

Bijušā Kandavas mēra Rolanda Bāreņa (ZZS) maksātnespēju tiesa atzina pērnā gada nogalē. Saskaņā ar Bāreņa maksātnespējas procesa administratora paziņojumu šā gada pavasarī ar lejupejošu soli bija plānots izsolīt Bārenim piederošos nekustamos īpašumus kā lietu kopību, kas sastāv no savstarpēji funkcionāli saistītiem nekustamajiem īpašumiem, vēstīja aģentūra LETA.

Nekustamo īpašumu kopumā ietilpa īpašums Zīļu ielā 4, Kandavā, kas sastāvēja no zemesgabala 1200 kvadrātmetru platībā un dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas jaunbūves, un īpašuma Zīļu ielā 4A, Kandavā, kas sastāvēja no zemesgabala 1405 kvadrātmetru platībā ar divām ēkām (palīgēku-garāžu un jaunbūvi-noliktavu).

Pirmā īpašuma vērtības piedzinēji ir "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāle un SIA "Radikāls trests". Otra īpašuma vērtības piedzinēji ir "Nordea Bank Finland Plc" Latvijas filiāle un AS "Citadele banka".

Nekustamo īpašumu novērtējums un izsoles sākumcena bija 311 400 eiro.

LETA vēstīja, ka kopš 2008.gada pilnībā Bārenim piederošajai 1997.gadā dibinātajai SIA "ANS" nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas izpildes procesā 2013.gada septembrī ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu tika piemērots pārreģistrācijas aizliegums amatpersonu maiņai, uzņēmuma reorganizācijai, uzņēmuma veida maiņai un uzņēmuma vai tā daļu īpašnieku maiņai.

Savukārt šā gada 26.martā SIA "ANS" likvidēta. Uzņēmums atradās Mārupes novadā, lidostas "Rīga" teritorijā, tā pamatkapitāls pirms likvidācijas bijis 111 980 eiro. Pēc datiem, uzņēmums nodarbojās ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību, tāpat starp tā darbībām ietilpa mārketings, mašīnu, rūpniecības iekārtu, kuģu un lidaparātu vairumtirdzniecības starpnieku darbība un cita veida vairumtirdzniecība.

Pirms trim gadiem, 2012.gada 28.decembrī, likvidēts arī 1998.gadā dibinātais un kopš 2003.gada pilnībā Bārenim piederošais SIA "Selkoms", kas kopš 2007.gada bija strādājis ar zaudējumiem. Šim uzņēmumam 2010.gada oktobrī tika sākts maksātnespējas process un pēcāk pabeigta bankrota procedūra. SIA "Selkoms" nodarbojās ar sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecību.

Bārenis darbojas biedrību "Motoparks Kandava" un "Latvijas karogs" vadībā, savukārt no 2010.gada maija līdz 2014.gada jūlijam viņš bija vadībā arī Latvijas Pašvaldību darba devēju asociācijai, kura šogad 4.februārī tika likvidēta.

Savulaik Bārenis dibinājis viesu namu izmitināšanas servisu SIA "e-Manifest", kas viņam piederēja no 2004.gada līdz 2009.gadam, bet tagad tam ir citi īpašnieki.

No 2005.gada līdz 2006.gadam viņam pilnībā (100%) piederēja SIA "RNS", ko viņš arī vadīja. Patlaban uzņēmuma vienīgā īpašniece ir Ieva Bārene, kas, kā liecina 2006.gadā noslēgtais laulību līgums par mantas šķirtību, ir viņa bijusī sieva.

Šā gada jūlija sākumā Ogres rajona tiesa pasludināja maksātnespējas procesu Lielvārdes novada domes jaunievēlētajam priekšsēdētājam un Latvijas Kredītņēmēju asociācijas dibinātājam Jānim Āboliņam (Vidzemes partija), vēsta LETA.

Tiesā paskaidroja, ka iepriekš Āboliņš bija pirmā persona Latvijā, pret kuru ticis uzsākts fiziskās personas maksātnespējas process. Toreiz gan Āboliņš nepildīja maksājuma grafikus, un tāpēc Ogres rajona tiesa izbeidza tiesvedību šajā lietā, bet neatbrīvoja viņu no nedzēstajām saistībām.

Āboliņa parādsaistības veidojot vairāk nekā 300 000 eiro un galvenais kreditors esot "SEB banka", norādīja tiesā.

Kā informēja Āboliņš, maksātnespējas pasludināšana viņa darbu pašvaldībā nekādi neietekmē. Deputāti jau iepriekš zinājuši par šo soli, un viņiem pret to iebildumu nav bijis.

Tā kā šī ir jau otrā reize, kad Āboliņam pasludināta maksātnespēja, viņš uzskata, ka šī ir viņam pašam saprotamāka nekā pirmā, jo tagad zina un izprot savas kā parādnieka tiesības un pienākumus. Morāli viņš ir tam gatavs.

Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu Āboliņam būs brīvāka pieeja saviem finanšu resursiem, jo līdz tam tiesu izpildītājs bija bloķējis viņa bankas kontu, tagad tas tiks atbloķēts. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka maksātnespējas pasludināšana zināmā mērā uzlabo viņa situāciju.

Ogres rajona tiesa jūlijā pasludināja par maksātnespējīgu Ogres novada pašvaldības izpilddirektoru Pēteri Dimantu, vēstīja aģentūra LETA.

Dimanta kopējās parādsaistības bija 3,7 miljonu eiro apmērā. Lielākais kreditors bija AS "Swedbank" ar 2 464 973 eiro parādu.

Kā pastāstīja Dimants, viņš ir bijis kādas nekustamo īpašumu būvniecības un apsaimniekošanas kompānijas, kuras nosaukumu gan viņš atteicās minēt, galvotājs, kas arī izraisījis maksātnespēju.

Dimants atklāja, ka viņam drīz būs doktora grāds vadības zinātnē, taču skolā nevar tā "pa īstam" apgūt visas nepieciešamās zināšanas, to apgūst tikai praksē. Ar to viņš esot gribējis teikt, ka šāda pieredze novada iedzīvotājiem no Dimanta puses varot dot tikai labumu, jo šī mācībstunda palīdzējusi vadīt savu komandu - pašvaldībā ir jārīkojas ar naudu, un tagad Dimants būšot īpaši piesardzīgs dažādu projektu īstenošanā.

Viņš pauda uzskatu, ka iedzīvotājiem ir jāvērtē izpilddirektora darbi, nevis privātā dzīve.

Dimants sacīja - viņš nedomā, ka maksātnespējas procesa pasludināšana ietekmēs viedokli par viņu pašvaldībā, jo arī tur ir jānodala darbs un privātā dzīve, ja tā nekādā veidā neietekmē darbā izskatāmos jautājumus.

Tieši tāpat kā Dimantu neinteresējot pārējo darbinieku reliģiskā vai seksuālā pārliecība, jo tās esot citu cilvēku privātās lietas. Viņu interesējot katra cilvēka izdarītā darba rezultāts, klāstīja Dimants.

"Mani vērtē kā vadītāju. Kā vadītāju mani šis process nekā neietekmē, tas ir tikai devis man papildu zināšanas," rezumēja Dimants.