Mozaīka ir redzama no svētā Pētera laukuma un liecina par mātišķo un debesu aizsardzības solījumu pāvestam un baznīcai. Savukārt Indriķa Hronikas izdevums kā saturiski, tā arī dizainā iemieso pārmaiņas gan sabiedrības vērtībās, gan arī tehnoloģijās, informē Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centrā.

Kā norāda Informācijas centrā, pāvesta dāvātās mozaīkas prototips ir antīkā un godinātā Konstantīna bazilikas freska "Madonna della Colonna" ("Kolonnas Dievmāte"), kas joprojām atrodas Pētera bazilikā ar nosaukumu "Mater Ecclessiae". Šo nosaukumu attēlam deva pāvests Pāvils VI Vatikāna II koncila laikā.

Mozaīku veidoja Vatikāna mozaīkas studijas profesionāļi laikā no šī gada maijam līdz septembrim, uz metāliskas bāzes izmantojot daudzkrāsainus smaltas jeb stikla gabaliņus, dažāda veida zeltu, kā arī eļļainu stuka apmetumu. Apmetums, kura pamatā ir linu eļļa un marmors, ir veidots tāpat, kā iepriekšējos gadsimtos, kad tas tika pielietots Svētā Pētera bazilikas mozaīku veidošanā.

Smaltas gabaliņu daudzās nokrāsas paspilgtina krāsu intensitāti un figūru proporcijas, lai tam, kas uzlūko mozaīku, pavērtos skaidrs un harmonisks skats. Darba gaitā tika izmantotas divu veidu smalta tehnikas – gan grieztā, gan Vatikāna mozaīkas studijai tipiskā – karsētā tehnika. Izmantojot šo tehniku, visas dažādās krāsu tonalitātes tiek iegūtas, lielā karstumā jaucot smalta gabaliņus.

Savukārt Indriķa Hronika ir unikāls vēstures avots ne tikai Latvijai, bet visai kristīgajai pasaulei, jo atspoguļo laiku, kad tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā ienāca kristietība – Livonijas pirmsākumu.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pāvestam Franciskam pasniedza 1993. gada Indriķa Hronikas izdevumu, kas izdots laikā pēc neatkarības atjaunošanas un skaidro mūsu tautas vēsturi – latviešu saknes.

Šī dāvana īpaša ir arī ar to, ka tās sējumu vien pirms dažām dienām pabeidza veidot māksliniece Iliziane Grīnberga. Māksliniece grāmatas dizainu veidojusi, ietekmējoties no Romānikā un agrajos viduslaikos iedibinātā Kodeksa grāmatsējumu tradīcijas, kas aizstāja pergamenta ruļļus un vaska plāksnītes.

Iesiešanai izmantots Latvijas ozolkoks un nekrāsota, dabīgas mieces teļāda. Grāmatas muguriņas raksta vadmotīvs ir koncentrisks aplis, kas Romānikā apzīmēja iekšupvērstu skatienu.

Jau vēstīts, ka Latvijas Romas katoļu baznīca pāvestam bija izvēlējusies divas dāvanas – īpašu šaha dēlīti, kas ir kopija šaha dēlītim, ko izsūtījumā Sibīrijā pagatavoja priesteris Staņislavs Čužāns, un pāvestam īpaši adītas vilnas zeķes, kas tika izvēlētas akcijā "Uzadi zeķes pāvestam".

Vairāk par katoļu baznīcas dāvanām pāvestam Franciskam iespējams uzzināt šeit.

Jau ziņots, ka Vatikāna valsts vadītājs un Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks Latvijā apmeklē divas pilsētas – Rīgu, kur viņš jau pirmdienas rīta pusē tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī piedalījās ekumeniskā dievkalpojumā Rīgas domā, un arī apmeklēja sv. Jēkaba katedrāli.

Pēc ielidošanas Rīgā pāvests devās uz Rīgas pili, pie kuras viņu pulksten 8.50 sagaidīja Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Pēcpusdienā pāvests dosies uz netālo pasažieru ostu, lai no tās ar helikopteru dotos uz Aglonu, kur viņš varētu ierasties ap pulksten 16 pēcpusdienā.

Svētā mise Aglonā paredzēta pulksten 16.30. Uz to iepriekš bija reģistrējušies aptuveni 32 000 cilvēku, taču Aglonas sakrālais laukums var uzņemt lielāku cilvēku skaitu, tāpēc uz Aglonu ir ticis aicināts ikviens, kurš vēlas redzēt un satikt pāvestu.

Ārlietu ministrijas mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka Svētais Krēsls bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas Republikas neatkarību pēc tās nodibināšanas 1918. gadā. Diplomātiskās attiecības ar Latviju tika atjaunotas 1991. gada 1. oktobrī.

Pirms 25 gadiem Latviju vizītē apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II.