Jaunievēlētais Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks uzskata, ka pēc valodas referenduma politiķu elitei vajadzētu nevis tikai priecāties par uzvaru, bet domāt arī par līdzšinējās integrācijas un valodas politiku, piemēram, valstij būtu mazāk jāiejaucas un jāregulē valodas jautājumi privātajā sfērā.
Sestdien vakarā diskusijā LTV Muižnieks norādīja - ja politiskā elite pēc referenduma rezultātus izdarīs tādu secinājumu, ka "mēs uzvarējām", tad valsts piedzīvos vēl referendumus un spriedzi sabiedrībā.
Viņš pauda, ka elitei jādomā arī par integrācijas politiku, un, piemēram, par pilsonības likumu, kurš, pēc Mužnieka domām, ir novecojis, taču politiķi baidās to "aiztikt'. Muižnieks pauda, ka likums ir jāmaina, paredzot iespēju ārzemēs dzimušajiem iegūt dubultpilsonību, "jāpieliek punkts nepilsoņu dzimšanai".
Tāpat Muižnieks pauda pārliecību, ka ir jāparedz valsts valodas kursi cilvēkiem, kas vēlas naturalizēties. Viņš arī klāstīja, ka valstij būtu mazāk jāregulē valodas lietošana privātajās jomās un jāatgriežas pie situācijas, kāda bija pirms Latvijas iestāšanas Eiropas Savienībā, jo kopš tā laika valdības noteikumi par valodu ir vairākkārt grozīti, lai "žmiegt un žmiegt un kontrolēt".
Jau vēstīts, ka sestdien notikušajā tā dēvētajā valodas referendumā kopumā piedalījušies 69,23% jeb 1,069 miljoni balsstiesīgo pilsoņu, un lai gan balsotāju aktivitātes rekords nav pārspēts, šajā referendumā piedalījies lielākais vēlētāju skaits tautas nobalsošanās pēc neatkarības atgūšanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.