Brīnums, par ko aizlūgts Aglonā, jāīsteno pašiem uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), kura piektdien devās uz Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem, portālu "Delfi" informē Saeimas kancelejā.
"Tūkstoši cilvēku, kas Aglona pulcējušies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos, nākuši ar savu pārdzīvojumu, neatrisināto jautājumu, cerību uz kādu brīnumu. Iespējams, ka šis brīnums, par ko Aglonā aizlūgts, būs jāīsteno pašam. Bet Aglonā piedzīvotais dos spēku šo brīnumu sasniegt," sacīja Mūrniece.
Viņa pievienojās cilvēkiem, kuri devās Tautas Krustaceļā un veica gājienu kopā ar tūkstošiem klātesošo.
"Krusta ceļš ir spēcīga garīga pieredze. Bīskapa Jāņa Buļa Tautas Krustaceļa lūgšanas bija ļoti dziļas un pārdomātas. Garīgais atbalsts ir vajadzīgs vienmēr, bet jo īpaši nelaimes brīdī," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Mūrniece atzina, ka cauri visiem laikiem Latgale un latgalieši spējuši saglabāt savu īpatnējo – latgaliski latvisko – pievilcību. Daudzos latviešos rit vismaz lāse latgaliešu asiņu.
Vēstīts, ka augusts ir laiks, kad tūkstošiem svētceļnieku dodas uz Aglonu, lai piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Svētki Aglonā sākušies otrdien, 11. augustā, kad Aglonā sāka ierasties pirmie svētceļnieki. Ar Aglonas svētku programmu var iepazīties šeit.
Pirmā svētceļotāju grupa šogad uz Aglonu izgāja 27.jūlijā no Liepājas.
Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki ir vieni no gada lielākajiem Marijai veltītajiem svētkiem. Tradicionāli Latvijā šie reliģiskie svētki visplašāk tiek svinēti Aglonas bazilikā, kurp katru gadu kājām dodas svētceļnieku grupas no Latvijas un citām valstīm. Svētku galvenajā dievkalpojumā 15.augustā tradicionāli piedalās arī augstākās valsts amatpersonas.
Dievmātes debesīs uzņemšanas svētki ir vissenākie Jaunavas Marijas godam veltītie svētki. Austrumu baznīcā šos svētkus svinēja jau ap 450.gadu, bet Francijā svētki tika svinēti jau 6.gadsimtā. Latvijas teritorijā šo svētku svinēšanas tradīciju aizsāka dominikāņu mūku ordenis, kas 1700.gadā uzbūvēja tagadējās Aglonas bazilikas priekšteci - koka dievnamu un sāka īpašā veidā godināt dievmāti.
Aglonas bazilika jau sen kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām svētvietām ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Aglonā pulcējas garīgā ceļa meklējumos esoši cilvēki no daudzām pasaules valstīm.
Šie svētki katru gadu pulcē tūkstošiem katoļu un citu konfesiju ticīgo gan no Latvijas, gan citām valstīm. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki atzīti par valsts nozīmes pasākumu, un tiem tiek piešķirti līdzekļi arī no valsts budžeta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
