"Nekā personīga" vēsta, ka rekordilgi – 30 gadus, amatā ir Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska, kura amatā ir no 1987. gada. Tieslietu ministrijā raidījumam stāstīts, ka mazās tiesas tiks likvidētas līdz ar teritoriālo reformu, bet apvienotajās jaunajās tiesās vajadzīgi pieredzējuši vadītāji. Tomēr reformas neko nemainīs ietekmīgajās apgabaltiesās, kur arī vadībā ilgstoši atrodas vieni un tie paši, secina raidījums.
Raidījuma izpētītais liecina, ka Madonas rajona tiesas priekšsēdētājs Aldis Stienis amatā ir no 1993. gada un no šī gada amatos ir arī Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Miķelsone amatā un Saldus rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Galiņa. No 1995. gada amatā ir Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere, bet no 1998. gada amatā ir Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne.
Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne amatā ir no 2003. gada, Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane amatā ir no 2005. gada un no šī gada amatā ir arī Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže. Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa amatā ir 2006. gada, bet Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica amatos ir no 2007. gada
Raidījums atzīmē, ka tiesnesis amatā tiek iecelts uz mūžu. Tiesas priekšsēdētāju no amata var atcelt vienīgi pēc paša vēlēšanās vai arī par rupjiem pārkāpumiem. Ir noteikts, ka ik pēc pieciem gadiem uz tiesas priekšsēdētāja amatu jārīko konkurss, taču konkursos visbiežāk piesakās tikai viens pretendents – līdzšinējais tiesas vadītājs.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā "Par tiesu varu", norādot, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Saeimai būs atkārtoti jālemj par likumprojektu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs raidījumam atzinis, ka "tiesu vada cilvēks, nevis izejot no kalendāra, bet izejot no savas varēšanas un gribēšanas vadīt šo tiesu".
Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns, kā vēsta raidījums, esot iebildis pret "mūžīgajiem tiesu priekšsēdētājiem", jo tas radīšot lielākus korupcijas riskus. Stukāns elektroniskā vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai norādījis, ka "desmit gadi, kas ir termiņš, kad viena persona var pildīt priekšsēdētāja pienākumus ir garš laika periods, lai varētu realizēt priekšlikumus sistēmas pilnveidošanai un iestātos personas pašapmierinātības stāvoklis, lai nevēlētos pārmaiņas. Tieši ilgstoši amatā bijušie tiesu priekšsēdētāji ir diskreditējuši tiesas sistēmu (Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs u.c.)".
Raidījums atgādina, ka līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktās kriminālizmeklēšanas dēļ amatus zaudējuši trīs tiesu priekšsēdētāji – 2011. gadā par kukuļņemšanu notiesājošs spriedums stājās spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājai Irēnai Poļikarpovai, Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ziedoni Strazdu notiesāja par septiņu personu fiktīvu nodarbināšanu, bet kādreizējai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājai Aijai Orniņai tiek inkriminēta neizpaužamu ziņu izpaušana.
Augstākās tiesas, arī citu tiesu priekšsēdētāji var rosināt disciplinārlietas par tiesnešu pārkāpumiem. Publiski nav atrodams, vai šogad tas ir ticis darīts, piebilst raidījums, norādot, ka "zināms vien, ka sūdzību skaits tieslietu ministram pārsniedz 300, no kurām ierosinātas sešas lietas. Smagākais sods tiesnesim bijusi piezīme".
Raidījums atgādina, ka pirms nedēļas stāstījis par to, ka kāds igauņu investors pazaudējis trešdaļu miljona darījumā, jo Latvijas tiesneši akceptējuši viltus kreditorus. Pret Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Ivetu Krēvicu lieta nav tikusi rosināta. Turklāt Krēvica pati ir disciplinārlietu kolēģijā, kas vērtē citu tiesnešu pārkāpumus.
