Nākamā gada putns Latvijā - ‘peļu vanadziņš’

Lauku piekūns ir Latvijā un Eiropā aizsargājama putnu suga. Pagājušā gadsimta sākumā šis putns bija viens no parastākajiem dienas plēsīgajiem putniem Latvijas lauku ainavā, taču gadsimta vidū to skaits strauji saruka nenoskaidrotu iemeslu dēļ. Ornitologi lēš, ka šobrīd Latvijā varētu ligzdot ap 100–200 lauku piekūnu, tomēr pēdējo piecu gadu laikā LOB zināmas tikai 10 šo putnu ligzdošanas vietas.

Latvijā lauku piekūni visbiežāk sastopami atklātā lauksaimniecības ainavā ar atsevišķiem kokiem, koku puduriem vai augstsprieguma līnijām, kur tie ligzdo citu putnu, galvenokārt, vārnu būvētās ligzdās. Lauku piekūni var ligzdot arī torņos, drupās, augstu ēku nišās un citās celtnēs, arī pilsētās. Piemēram, Rīgā šie putni ligzdojuši zem krematorijas jumta, Pēterbaznīcas jumta nišā un Zinātņu akadēmijas tornītī. Lauku piekūni pārtiek no grauzējiem, kurus tie medī pļavās, ganībās un citos zālājos, kā arī ceļmalās.

No ziemošanas vietām Dienvideiropā un Ziemeļāfrikā lauku piekūni atgriežas marta beigās–aprīļa sākumā. Atsevišķi putni var pārziemot arī Latvijā. Aprīlī un maijā mūsu valstij cauri migrē ievērojams skaits, iespējams, pat vairāki tūkstoši, lauku piekūnu, kas dodas uz ligzdošanas vietām Igaunijā, Krievijā un Somijā. Šajā laikā tos var novērot dažādās, arī ligzdošanai nepiemērotās vietās, piemēram, purvos un jūras piekrastē.

Lauku piekūns sastopams Eiropā, Āzijā un Āfrikā. Eiropā dzīvo aptuveni piektā daļa no visiem lauku piekūniem. Lai gan Skandināvijā un vēl dažās Eiropas valstīs, piemēram, Vācijā un Polijā, šo putnu skaits ir stabils, tomēr lielā daļā Eiropas valstu – Francijā, Lielbritānijā, Rumānijā, Krievijā un citur – to skaits samazinās.

Gada putna akciju LOB rīko jau vienpadsmito reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti – grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004) un ziemeļu gulbis (2005).