Nākamais labklājības ministrs spēs raudzīties tālāk par pabalstu piešķiršanu, cer Viņķele  (58)

Kā norādīja ministre, ir jāturpina darbs, kam likti pamatīgi, faktos balstīti pamati un piesaistīts finansējums pat laikā, kad valsts budžets bija ar minimālo fiskālo pārpalikumu.

Pirmkārt, tie ir pasākumi, kas veicina iekļaujošu sabiedrību. "Cilvēkiem invaliditāte nedrīkst būt šķērslis cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšanā," uzsvēra ministre. Tas attiecas gan uz valsts pabalstu un pakalpojumu politiku, gan invaliditātes uzlūkošanu kā šķērsli iesaistīties darba tirgū un sabiedriskās aktivitātēs.

Tāpat ir jāturpina deinstucionalizācija, ar kuru saistītais pilotprojekts noslēgsies februārī, kad būs zināms ne tikai pakalpojumu grozs un tā izmaksas klientu grupām, bet arī to cilvēku skaits, kuri ir gatavi ar atbalstu sākt patstāvīgu dzīvi ārpus aprūpes centra, norādīja ministre.

Otrkārt, ir jāveicina sociālā budžeta stabilitāte un ilgtspēja, akcentēja Viņķele. "Lai arī nereti sociālā budžeta stabilitāte ir saistīta ar nepopulāriem lēmumiem, ir jāapzinās, ka tas ir iedzīvotāju uzticības jautājums valsts spējai rīkoties ar viņu nodokļiem, vienlaikus neizslēdzot palīdzības sniegšanu jeb drošības spilvenu krīzes situācijā tiem cilvēkiem, kuri objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ nav spējuši uzkrāt sociālās garantijas," skaidroja amatpersona.

Treškārt, ministre uzsvēra informatīvā ziņojuma "Sociālās drošības sistēmas pilnveide" nozīmi. Darbs pie šīs fundamentālās sociālās palīdzības sistēmas reformas noticis divus gadus un apzināti veidots, neapgāžamos pierādījumos, faktos un skaitļos balstīts, uzsvēra Viņķele. Viņa pauda cerību, ka tagad, kad plāns saņēmis valdības atbalstu, tas netiks nolikts atvilktnē, bet tiks sāktas aktīvas sarunas ar tiešo partneri - Latvijas pašvaldībām -, kā arī visām atbildīgajām ministrijām.