To savā uzrunā ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas sv. Jēkaba katedrālē sacīja Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, norādot, ka "arvien biežāk var dzirdēt viedokli, ka mūsu sabiedrībā ir pārāk augsts vardarbības līmenis, ka daudzi dzīvo nabadzībā un viņiem ir jācīnās lai izdzīvotu. Tas nozīmē, ka viņi dzīvo neatbilstoši savai cieņai."
"Viens no šīs situācijas iemesliem ir attiecības ar naudu, kad tiek pieņemta tās vara par sevi un sabiedrību," sacīja arhibīskaps.
"Mēs zinām, ka Latvijā Dievu ne katrs atzīst, bet tā vietā ir parādījušies jauni dievekļi. Kādreizējais zelta teļš, par ko mēs lasām izceļošanas grāmatā, tagad izpaužas naudas kultā un tajā, ka ar birokrātisku slogu cilvēka darbību nosaka bezpersoniska ekonomika, kurai nav cilvēciska mērķa. Finansiāla un ekonomiskā krīze izceļ šos izkropļojumus, jo sevišķi neatbilstošu attieksmi pret cilvēku, kas tiek reducēts patēriņa vajadzību līmenī. Vēl sliktāk ir tad, kad cilvēkus uzskata par patēriņa labumiem, ko var izlietot un atmest, ja tie liekas nederīgi. Pāvests Francisks, kuru uzņemsim Latvijā 24. septembrī, aicina vērsties pret cilvēku atmešanas pseidokultūru un veidot patiesas solidaritātes sadarbības un brālības kultūru," sacīja garīdznieks.
Viņš uzsvēra, ka "ir ārkārtīgi svarīgi vairīties no tādām ideoloģijām, kas brīvajam tirgum piešķir absolūtu autonomiju un veicina finanšu spekulācijas, cenšoties ierobežot valstu tiesības un pienākumu veikt kontroles funkcijas kopēja labuma vārdā. Veidojas jauna, neredzama, dažkārt virtuāla tirānija, kas uzspiež savus likumus un noteikumus – parādsaistības un kredīti attālina valstis no reālas ekonomikas un pilsoņus no reālas pirktspējas".
"Papildus tam vēl izplatās korupcija un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, pieaug tieksme pēc varas un ieguvumiem," sacīja arhibīskaps.
"Šādas attieksmes pamatā slēpjas ētikas principu un vērtību noraidīšana, Dieva noraidīšana.
Ētika tāpat kā solidaritāte daudziem liekas nevajadzīga, pretēja ražošanai, jo tā nedod tūlītēju un taustāmu labumu, tā relativizē naudas un varas vērtību," sacīja Stankevičs.
"Mūsdienu sabiedrības finanšu, ekonomikas un politikas elites ētiku bieži vien uztver kā apdraudējumu, jo tā noraida manipulēšanu ar cilvēkiem un cilvēka pakļaušanu, tādā veidā padarot viņu atvērtu dievišķajai klātbūtnei. Dievs atrodas ārpus mūsu kategorijām – mūsdienu elites vēlas visu kontrolēt, bet Dievu nav iespējams kontrolēt," sacīja garīdznieks.
"Elites bieži vien uzskata, ka Dievs ir bīstams, jo aicina cilvēku pilnībā īstenot sevi, atbrīvojoties no jebkādas verdzības, arī ideoloģiskās. Ētika, pretstatā ideoloģijai, spēj veidot cilvēcisku un līdzsvarotu sociālo kārtību. Lai atceramies svētā Jāņa Hrizostoma vārdus: "Nedaloties ar nabagiem labumos, mēs tos aplaupām un atņemam dzīvību. Mums nepieder savi labumi, bet viņu labumi"," sacīja arhibīskaps.
Viņš uzsvēra, ka "ekonomiskajām reformām ir jānāk par labu visiem cilvēkiem, bet tas prasītu no politiķiem drosmīgu attieksmes maiņu. Naudai ir jākalpo, nevis jāvalda".
Garīdznieks atzīmēja, ka "baznīca aicina mīlēt ikvienu cilvēk – gan bagāto, gan nabago, un Kristus vārdā tā atgādina bagātajiem palīdzēt nabagajiem, viņus cienīt, un palīdzēt viņiem attīstīties".
"Baznīca iestājas par īstu solidaritāti, par atgriešanos pie ētiskām vērtībām, par attieksmes maiņu. Lai šī Latvijas simtgade rosina amatpersonas iestāties par kopējo labumu, patieso brīvību – tādu, kurā katrs apzinās savu vērtību Dievā un citu cilvēku priekšā," aicināja arhibīskaps.
"Lai to sasniegtu, ir svarīgi, lai valsts īstenotu tādas audzināšanas programmas, kas mudina cienīt cilvēka dzīvību un cieņu. Tāpat ir svarīgi, lai valsts iekšpolitikā tiktu atbalstītas tādas vadlīnijas, kas garantē sociālo saskaņu, īsteno katra cilvēka tiesības uz darbu un veicina taisnīgu ienākumu sadali," sacīja garīdznieks.
"Pamatīga atjaunotne attiecas ne tikai uz tirgus ekonomiku, izejmateriālu attīstību, infrastruktūru uzlabojumu. Runa ir par kopējo labumu, par katra cilvēka tiesībām šīs pasaules resursu izmantošanā, sacīja Stankevičs, norādot, ka katram cilvēkam ir tiesības uz vispusīgu, integrālu savas personības attīstību.
Viņš akcentēja, ka izglītības mērķis ir "vadīt un atbalstīt šo attīstību, nobriešanu pretī atbildīgai brīvības izmantošana, lai cilvēks varētu brīvi pieņemt pareizus lēmumus, pastāvēt par tiem, īstenot tos, pat ja tie ir pretēji plaši izplatītiem uzskatiem, tā brīža modei, politiskas vai pat reliģiskas ideoloģijas uzspiestiem uzvedības modeļiem".
"Izglītībai ģimenē vai skolā vispirms jāietver garīgās vērtības, kas piešķir galīgo nozīmi un spēku arī katras kultūras savdabībai. Tikai tā mēs varam izveidot kultūru, kas nes mieru starpcilvēciskajās attiecībās, sabiedrībā, kas ved pie dziļas un patiesas sabiedrības integrācijas, vienotas sabiedrības, kurā tiek pārvarētas plaisas starp atšķirīgiem sabiedrības slāņiem," sacīja garīdznieks.
"Iestāšanās par cieņpilnu attieksmi starpcilvēciskajās attiecībās pozitīvi ietekmē kopējo labumu un sabiedrības attieksmi. Šādi izprasta izglītība veido gaisotni, kurā līdzcilvēka kļūdas netiek uztvertas kā iespēja viņu nosodīt, bet gan dod iespēju parādīt viņam mīlestību, dod iespēju pieaugt katram savā cilvēcībā, iet pretī patiesam izlīgumam," sacīja Stankevičs.
"Mēs redzam, ka šajā Latvijas simtgades gadā ir daudz ko pārdomāt. Daudz ir sasniegts, bet vēl daudz kas ir jāsasniedz," izteicās arhibīskaps.
Viņš pauda uzskatu, ka galvenais instruments, lai to varētu sasniegt, ir pašā cilvēkā, attieksmē pret sevi, pret līdzcilvēku.
"Tāpēc, atzīmējot valsts jubileju, iestāsimies par visaptverošu valsts un katras personas attīstību, par attieksmes maiņu vienam pret otru, par patiesu izlīgumu un mieru Latvijā," uzsvēra Stankevičs.
Jau vēstīts, ka piektdien, 4. maijā, Rīgā un citviet Latvijā ar dažādiem pasākumiem tika atzīmēta Latvijas neatkarības atjaunošanas kārtējā gadadiena.
