Nākamnedēļ Saeimas Nacionālās drošības komisijā (NDK) tiks uzklausīti drošības iestāžu - Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja - vadītāju rīcībā esošā informācija par cilvēkiem, kuri tieši vai netieši finansējuši referenduma organizēšanu, šodien pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā notiekošās Sabiedriski konsultatīvās padomes sēdes žurnālistiem pastāstīja NDK priekšsēdētājs Valdis Zatlers (ZRP).
Komisijā tikšot analizēti arī referenduma rezultāti, kā arī spriests par plānotajām likumdošanas izmaiņām referendumu aģitācijas regulējumā.
Zatlers gan norādīja, ka lielākā daļa komisijā apspriestā saturēs konfidenciālu informāciju.
Kā ziņots, Saeimā izveidotā darba grupa referendumu aģitācijas tiesiskā regulējuma izstrādāšanai savus ierosinājumus ir noformējusi priekšlikumu veidā grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"" un iesniegusi Saeimas Juridiskajai komisijai. Darba grupas priekšlikumi noformēti sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju.
Kā svētdien intervijā telekompānijas "TV3" raidījumam "Nekā personīga" sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V), arī referendumu kampaņām jāievieš līdzīgs kontroles mehānisms kā partiju finansēšanā. Patlaban referendumu rīkotāju darbības, piemēram, finansējuma piesaiste, netiek nekādi regulētas.
Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks iepriekš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "De facto" apstiprināja - pastāv aizdomas, ka starp referenduma par krievu valodas statusu finansētājiem varētu būt ar Krieviju saistīti avoti.
Viņš šo referendumu vērtēja kontekstā ar Krievijas izvērsto tautiešu politiku, kas ir šīs valsts ārlietu resora izmantots instruments.
Kā sacīja Reiniks, tagad DP gaida 31.martu, kad referenduma iniciatoram - biedrībai "Dzimtā valoda" - jāiesniedz gada pārskats. "Tad mums noteikti radīsies jautājumi," sacīja drošībnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
