Pēc informācijas saņemšanas, ka ir vērojamas problēmas sistēmas darbā, turklāt lielākās no tām ir saistītas ar darbnespējas lapu noslēgšanu, portāls "Delfi" devās noskaidrot, kā darbu ar e-veselību vērtē nozares speciālisti, kuriem šī sistēma jāizmanto ikdienā.

E-veselība strādā, bet tā mēdz būt lēna un ne visas nepieciešamās darbības ir iespējams veikt, portālam "Delfi" atklāj vairāki nozares speciālisti – ārsti un farmaceiti. Iestādes, kas izmanto e-veselībai alternatīvas maksas informācijas sistēmas, ar milzu grūtībām nesaskaras un norāda, ka viņiem ir izdevīgāk izmantot tās nekā bezmaksas e-veselību, jo tā ir pārāk nekvalitatīva un neuzticama.

Ģimenes ārste Maija Baumane portālam "Delfi" skaidro, ka pirms e-veselības ieviešanas domājusi, ka situācija būs sarežģītāka. Viņa pati izmanto maksas sistēmu, kas pieslēgta e-veselībai un kuras darbībā problēmu nav, tāpēc arī viņas darbā e-veselība lielas izmaiņas nav ieviesusi. "Mainās tas, ka tev ir šī programma savienota ar valsts e-veselību un aiziet elektroniski, un mums šīs receptes vairs nav jāizdrukā."

Baumane norāda, ka e-veselības sistēmā pēdējo nedēļu laikā ir redzami uzlabojumi – daudz problēmu ir atrisināts, tomēr pati tai pieslēgties viņa tuvākajā laikā neplāno. "Ir medikamenti, ko vēl nevar ievadīt. Tie ir miega līdzekļi, man neaizgāja daži epilepsijas preparāti, neaizgāja Parkinsona medikamenti." Viņa skaidro, ka kopumā ātrums ir labs, ja neskaita pārrāvumus sistēmas darbā.

"Es kopumā to sistēmu kā tādu vērtēju kā ļoti nekvalitatīvu, jo tas ir nekvalitatīvs produkts. Darbs daudzu gadu garumā pa miljoniem, tikai, cik es saprotu, neviens par to atbildīgs un vainīgs nejūtas," sašutumu neslēpj Baumane, "zinot, kā kolēģi strādā ar valsts sistēmu... Protams, es arī labprāt strādātu, jo tā ir par brīvu, mēs katru mēnesi maksājam."

Ārste gan norāda, ka neriskētu ikdienā strādāt ar e-veselību, jo tas radītu haosu gan viņas darbā, gan pacientu dzīvē. "Es vienkārši to nevaru atļauties," saka Baumane. Viņa norāda, ka lēnais sistēmas darbs ievērojami samazinātu pacientu skaitu, ko viņa var pieņemt.

"Izmantojam to sistēmu, ar kuru vieglāk strādāt, lai nebūtu problēmu, lielu problēmu. Tīri pāriet uz programmu, ko valsts piedāvā – diez vai," par informācijas sistēmām medicīnā portālam "Delfi" saka ģimenes ārsts Valērijs Rodionovs. Šajās dienās viņš ir saskāries ar tik daudz problēmām, ka pat nevēlas par to runāt.

"Ļoti grūti bija ievadīt receptes, slimības lapas vispār es trīs dienas vadīju no pirmā datuma. Pusi nevarēju ievadīt," saka Rodionovs. Piektdien gan viņam vienu slimības lapu ir izdevies ievadīt.

Viņš skaidro, ka reizēm rodas problēmas maksas sistēmas savienojumā ar e-veselību, bet strādāt e-veselības sistēmā viņš nevēlas, jo tai neuzticas. "Ir dažas receptes, ko mēs varam ielaist kopējā sistēmā, bet ir atsevišķas receptes, ko vajag tāpat drukāt. " Viņš paskaidro, ka ir medikamenti, kam elektroniskā recepte nedarbojas.

Jaunās Torņakalna aptiekas vadītāja Brigita Jaunušāne portālam "Delfi" stāsta, ka nepilnības e-veselībā viņu darbu būtiski neietekmē, jo aptieka izmanto citu informācijas sistēmu, kas ir pieslēgta e-veselībai.

"Traucējumi ir tādi, ka ar e-recepti mēs netiekam pie pacienta datiem. Ja sistēma nestrādā, mēs nevaram aplūkot ne pacienta vārdu, uzvārdu, ne receptes numuru, līdz ar to mēs netiekam šai sistēmā iekšā un mēs nevaram šo recepti atprečot," par problēmām e-veselības darbā stāsta Jaunušāne.

"Kad recepte nestrādā, tad, kamēr Veselības dienests to nesakārto, arī mēs nevaram strādāt – tas ir no viņiem atkarīgs." Ja viss notiek, raiti, recepti apstrādā vienas līdz divu minūšu laikā. Reizēm sistēma ir lēnāka un recepti apstrādā piecas līdz 10 minūtes. "Tas, par laimi, mums nav bijis ļoti bieži un tādu ļoti būtisku traucējumu nav," teic Jaunušāne.

Portālam "Delfi" pagaidām neizdevās iegūt Nacionālā veselības dienesta komentāru par šo situāciju.

Jau vēstīts, ka no 1.janvāra Latvijā sākta obligāta valsts e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.

Pirmajās dienās problēmas ar sistēmas darbību skārušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes un neapmierinātību ar to izteikuši vairāki ārsti.

Pērnā gada nogalē virkni problēmu e-sistēmas darbībā identificēja informācijas tehnoloģiju speciālists Ilmārs Poikāns jeb Neo. Viņš arī kopā ar ģimenes ārstu veica sistēmas testēšanu, paužot kritiku tās darbībai.

Savukārt Nacionālais veselības dienests apgalvo, ka traucējumi e-veselībā ir īslaicīgi, taču var atkārtoties.