Foto: DELFI

Ceturtdienas vakarā uz slēgto sēdi sanākusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka sasauktajā komisijas sēdē plānots ar deputātu Askoldu Kļaviņu saistīts jautājums

Saeimai ārkārtas sēdē būs jālemj par "Par piekrišanu personas kratīšanai, kratīšanas uzsākšanai personas deklarētajā dzīvesvietā, personas lietošanā esošajā automašīnā un kratīšanas rezultātā izņemto mantu apskatei, kā arī automašīnas izņemšanai un apskates izdarīšanai", noskaidroja portāls "Delfi". Ārkārtas sēde vēl nav izsludināta.

Partijas "KPV LV" pārstāvis Aldis Gobzems sociālajā tīklā "Twitter" raksta, ka esot saņēmis ziņu, ka tajā, iespējams, skatīts jautājums par piekrišanu trešdien aizturētā parlamentārieša Artusa Kaimiņa (KPV LV) apcietināšanai.

Artusa Kaimiņa aizstāvis, zvērināts advokāts Normunds Duļevskis portālam "Delfi" sacīja, ka ir runājis ar izmeklētāju, kas paudusi, ka procesa virzītājs neprasīs Kaimiņam piemērot apcietinājumu. Plānots, ka no īslaicīgas aizturēšanas vietas Kaimiņu varētu atbrīvot ap pulksten 20..

Saskaņā ar likumu aizturētais ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā īslaicīgi aizturēta, jo atsevišķi fakti dod pamatu uzskatīt, ka tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu. Ja pierādījumu kopums dod pamatu procesa virzītāja pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgu nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrēta persona, viņš pieņem rakstveida lēmumu, ka persona atzīstama par aizdomās turēto.

Personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Kaimiņa maksimālais aizturēšanas termiņš beidzas piektdien, 22. jūnijā ap plkst. 10.30. Pēc tam izmeklēšanas iestāde var izlemt, vai nepieciešams piemērot drošības līdzekli. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, par ko pēc izmeklēšanas iestādes ierosinājuma lemj tiesa. Drošības līdzekli var piemērot tikai tad, ja persona atzīta par aizdomās turēto.

KNAB nav savas īslaicīgās aizturēšanas vietas. Birojs šim mērķim izmanto Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu 2007. gadā uzbūvētajā iekšlietu iestāžu kompleksā Čiekurkalnā.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Kaimiņu aizturējis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu politiskā spēka "KPV LV" finansēšanu. Tāpat aizturēts uzņēmējs Viesturs Tamužs un "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Kaimiņš tika aizturēts trešdienas rītā Saeimā, pēc tam, kad parlaments lēma par attiecīgu atļauju šādai likumsargu rīcībai. Parlaments arī deva piekrišanu kratīšanai pie deputāta.

Īsi pirms aizturēšanas politiķis norādīja, ka viņam nav skaidrības, par kādiem jautājumiem Ģenerālprokuratūra lūgusi parlamentam atļauju viņa aizturēšanai un kratīšanas veikšanai.

Nakti Kaimiņš pavadīja Valsts policijas izolatorā Čiekurkalnā jeb tā dēvētajās "septītajās debesīs".

KNAB iepriekš paziņojis, ka šajā kriminālprocesā aizturētas kopumā trīs personas.

Kriminālprocess sākts pēc trim Krimināllikuma pantiem – par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu, par ko draud brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods, par starpniecību politiskās partijas nelikumīgā finansēšanā, par ko arī draud brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods, kā arī par partijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu un izspiešanu, par ko draud brīvības atņemšana līdz trim gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Partijas "KPV LV" premjerministra kandidāts Aldis Gobezms trešdien pastāstīja, ka uz KNAB kā liecinieces izsauktas partijas "KPV LV" grāmatvede, kā arī partijas valdes locekle Linda Liepiņa. Tāpat zināms, ka liecības sniegt KNAB bija ieradies kādreizējais partijas "KPV LV" aktīvists Kaspars Upaciers.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka 2017. gada 5. jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālos ir ziņas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kuru rezultātā politiskā partija "KPV LV" saņēma nelikumīgu finansējumu, tajā skaitā par Kaimiņa iespējamu noziedzīgu rīcību, pieprasot citai personai pieņemt darbā viņa kontrolētajā uzņēmumā fiktīvus darbiniekus un saņemot no viņiem atpakaļ skaidrā naudā minētām personām kā darba algu un citus maksājumus pārskaitītās summas, liecina parlamentam sniegtā informācija par šo lietu. Tādā veidā esot iegūti finanšu līdzekļi, kurus, iespējams, izmantoja politiskās partijas "KPV LV" finansēšanai, kā arī Kaimiņa personiskām vajadzībām.

Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka 2016. gada pavasarī AS "Eco Baltia" padomes priekšsēdētājs Tamužs paziņojis koncernā ietilpstošam uzņēmumam, ka vēlas nolīgt Zakatistovu stratēģisku konsultāciju sniegšanai personīgi viņam kā padomes priekšsēdētājam. Pēc Tamuža norādījuma ticis noslēgts līgums starp šo koncernā ietilpstošo uzņēmumu un SIA "Per capita" par konsultāciju sniegšanu. Analoģisks līgums par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu ticis noslēgts arī atkārtoti, faktiski pagarinot iepriekš noslēgto līgumu. Izmeklēšanā esot konstatēts, ka līgumā paredzētās konsultācijas nav sniegtas.

Ik mēnesi šis uzņēmums atbilstoši līguma prasībām un SIA "Per capita" piestādītajiem rēķiniem pārskaitīja naudas līdzekļus 2000 eiro apmērā un pievienotās vērtības nodokli uz SIA "Per capita" bankas kontu līdz brīdim, kad masu saziņas līdzekļos parādījās ziņas par Kaimiņa, partijas "KPV LV" valdes locekļa Zakatistova un Tamuža sarunām, kurās Zakatistovs paziņoja, ka saņem no Tamuža 2000 eiro mēnesī.

Savukārt Tamužs tikšanās reizē ar Kaimiņu un citām personām esot jautājis par viņam iegūstamo nosacīto labumu, vai tā būs nauda vai vara, vai ekonomikas ministra postenis. Pirmstiesas izmeklēšanā iegūti pierādījumi, ka minētie naudas līdzekļi tika izmantoti "KPV LV" vajadzībām, bet nav norādīti partijas finanšu dokumentācijā, liecina informācija, kas tika sniegta parlamentam par šo lietu. No lietā esošiem materiāliem izrietot, ka Kaimiņš, Zakatistovss un Tamužs apzinājās, ka šāda veida maksājumi ir nelikumīgi, un mēģināja tos slēpt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!