Vērtējot notiekošo ap lēmumiem divu augstskolu vadību neuzticēt rektoriem viņu nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ, Bernāts pauda cerību, ka notiekošais "nav tracis, bet diskusija, un diskusija vienmēr ir nepieciešama, īpaši par jautājumu, kas bijis gadiem aktuāls".
Viņš akcentēja, ka ir jāsāk diskusija par augsto valsts valodas zināšanu prasību pārskatīšanu akadēmiskajam personālam.
Prasība pēc nepieciešamā C1 latviešu valodas zināšanu līmeņa akadēmiskajam personālam "ir jāatceļ nekavējoties, lai pastāvīgā darbā valsts augstskolās varētu pieņemt ārvalstu kolēģus," sacīja Bernāts.
Uz šo iniciatīvu Latvijas Rektoru padomei parasti tiekot atbildēts, ka ārvalstu kolēģus var pieņemt viesprofesoru amata, taču šis amats nav pats augstākais hierarhijā un pats interesantākais ārvalstu kolēģiem. Savukārt, atverot konkursus ārvalstniekiem uz profesoru amatiem, varētu būt lielāka konkurence un studenti varētu iegūt interesantāku izglītību tepat Latvijā, viņiem nebūtu jābrauc uz ārzemēm, atzīmēja Bernāts.
Bernāts sacīja, ka piekrīt, ka par prasībām rektoram nevarētu diskutēt, jo viņam būtu jāzina valsts valoda augstajā C1 līmenī, bet zemāka līmeņa personālam šī prasība būtu pārskatāma. Ja tas tiktu darīts, uzlabotos mācībspēku korpuss, tam pievienotos zinoši kolēģi no ārvalstīm. Tā rezultātā pieaugtu arī ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās.
Par sākto Latvijas augstskolu reorganizācijas procesu, Bernāts sacīja, ka Rektoru padome iepriekš kā problēmu saskatījusi to, ka šim procesam trūkst konkrēta plāna.
Reformas nav sākušās ar augstskolām no "astes gala", bet gan ar diezgan lielu augstskolu – Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA). Līdz ar to pastāv bažas, kas būs tālāk. RPIVA gadījumā ir nepieciešams šis plāns, kas skar vairākas Latvijas augstskolas un regulē procesu ilgākā termiņā, nekā tas ir patlaban.
Jau vēstīts, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ no amata varētu šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anders Pālzovs. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmēm ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei.
Sākotnēji nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ apstiprināšanai Ministru kabinetā netika virzīts Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā ievēlētais Mels Kenijs. Vēlāk izglītības ministrs Kārlis Šadurskis ( V) pavēstīja, ka Juridiskā augstskola ir atradusi risinājumu, proti, Kenijs apgūst latviešu valodu likumā noteiktajā apmērā, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvākajā laikā gaidīs, ka augstskola rektoru virzīs apstiprināšanai.
Vēlāk gan Šadursksis paziņoja, ka lai ilgtermiņā risinātu jautājumus par Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru apstiprināšanu, tiek plānots pārskatīt abu augstskolu darbību regulējošos likumus, kuri varētu būt saistoši arī citām augstskolām.
Ministra ieskatā, likumi nav atbilstoši mūsdienu prasībām un reālajai situācijai, līdz ar to likumu saturu būtu nepieciešams pārskatīt, lemjot par to, kādas likumā ietvertās normas būtu jāpārskata.
Likumu pārskatīšana ilgtermiņā varētu atrisināt arī jautājumu par augstskolu administratīvās pārvaldības jautājumu. Grozījumus abos likumos varētu rosināt tuvākajā laikā, izvēršot diskusiju un dialogu iesaistīto pušu vidū.
