Šis atbrīvojums varētu attiekties uz birojiem ar četriem, pieciem darbiniekiem, iepriekš norādījusi Kultūras ministrija.
Jaunā Autortiesību likuma redakcija arī precizē mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju pienākumus. Turpmāk tām būs jāievieto savā interneta mājaslapā informāciju par tās statūtiem, pārstāvības līgumiem, kurus organizācija noslēgusi ar citu valstu mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, iekasētās atlīdzības sadales noteikumiem, gada pārskatiem un mantisko tiesību administrēšanas atlīdzības apmēriem.
Šī informācija būs jāatjauno ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc grozījumu izdarīšanas un jāievieto savā interneta mājaslapā ne vēlāk kā līdz 2013.gada 1.jūnijam.
Lai noteiktu taisnīgu atlīdzību autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību administrēšanā, atlīdzības noteikšanai mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām būs jāņem vērā noteikti kritēriji ― tiešais komerciālais labums, kuru gūst darba vai blakustiesību objekta izmantotājs. Tāpat darba vai blakustiesību objekta izmantošanas mērķis, apjoms un nozīmība atkarībā no izmantošanas veida saimnieciskās vai citas darbības ietvaros, kā arī darba radīšanā vai izveidē ieguldītie finanšu līdzekļi un citi atlīdzības ekonomisko pamatotību raksturojoši lielumi.
Grozījumi paredz, ka "taisnīgu atlīdzību varēs noteikt arī, balstoties uz citiem neminētiem, objektīviem, tai skaitā netieša komerciāla vai nemantiska labuma, kritērijiem, kuri ir pietiekami skaidri un kuru piemērošana nav saistīta ar nesamērīgiem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem," norāda Saeimas Preses dienests.
Visiem vienas un tās pašas kategorijas izmantotājiem un izmantotāju apvienībām konkrētā autortiesību un blakustiesību izmantošanas veidā būs nosakāms vienāds atlīdzības lielums un tā piemērošanas pamatnosacījumi. Paredzēts, ka grozījumi, kas regulē atlīdzības noteikšanu, stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.
Tāpat grozījumi paredz, ka Kultūras ministrija (KM), īstenojot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju uzraudzību, būs tiesīga pieprasīt, lai tās sniedz informāciju par savu darbību, kā arī uzrāda jebkādu to dokumentāciju, ieskaitot noslēgtos līgumus, tiesību subjektiem sniegtās atskaites, sarakstes dokumentāciju, biedru sapulču un valdes sēžu protokolus.
Savukārt mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai būs pienākums sniegt KM pieprasīto informāciju nekavējoties, ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, un vismaz septiņas dienas iepriekš informēt par organizācijas biedru sapulces vai valdes sēdes norises datumu un laiku.
Vienlaikus mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija būs tiesīga nesniegt KM pieprasīto informāciju vai neļaut KM pārstāvim piedalīties valdes sēdē to jautājumu izskatīšanā, kuri tieši attiecas uz iespējamo vai uzsākto tiesvedību vai līgumu slēgšanu ar KM vai tās padotības iestādi.
Likumprojekts arī paredz noteikt, ka par līguma starp mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju un autortiesību vai blakustiesību subjektu izbeigšanu būs jāpaziņo vismaz sešus mēnešus iepriekš, ja noslēgtajā līgumā nav noteikts īsāks paziņošanas termiņš.
Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) paziņojumā medijiem uzsver, ka autoru biedrība ir gandarīta, ka populistiski apsvērumi nav ņēmuši virsroku un autoru tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību par viņu darbu izmantojumu saglabājas pilnā spēkā.
"Saglabājas katras Eiropas valstī vairāk nekā gadsimtu spēkā esošais princips, ka par mūzikas publisku atskaņošanu autoratlīdzība jāmaksā neatkarīgi no skaņas avota vai tehniska līdzekļa, tai skaitā dzīvā izpildījuma vai radio. Autoriem ir jāsaņem atlīdzība par katru viņu darbu izmantojuma veidu un reizi. AKKA/LAA arī pirms likuma grozījumiem nepieprasīja autoratlīdzību par pasākumiem ģimenes un draugu lokā, no individuāliem darba veicējiem, kuri strādā vieni, vai darba kabinetiem, kuros ir viens cilvēks un nav klientus apkalpojoša telpa, no sabiedriskā transporta šoferiem, kas mūziku atskaņo slēgtā kabīnē vienīgi sev".
"Tāpat neesam pieprasījuši atlīdzību no pansionātiem, slimnīcu palātām, arī skolām par darbu izmantošanai mācību procesā, tai skaitā izlaidumu oficiālajās daļās. Un, protams, arī pēc publiskā izpildījuma definīcijas izmaiņām šiem autoru darbu izmantotājiem atlīdzība nebūs jāmaksā," teikts AKKA/LAA paziņojumā
Savukārt Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) norāda, ka nepilnības likumdošanā un kopējā datu nesēju un iekārtu atlīdzības sistēmā Latvijā kavē ne tikai dažādu nozaru, tai skaitā IKT, attīstību, bet arī uzņēmēju kopējo konkurētspēju valstī.
Datu nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības apmērs negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Arī neskaidrā publiskā izpildījuma definīcija un atlīdzības noteikšanas kritēriju trūkums nedod skaidrību uzņēmējiem, kam un kādos gadījumos par publisko izpildījumu ir jāmaksā.
"Spilgts piemērs tam ir aprīļa sākumā Konkurences padomes piemērotais naudas sods autortiesību kolektīvā pārvaldījuma biedrībai AKKA/LAA par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jo biedrība mazajiem un vidējiem veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem par mūzikas atskaņošanu apmeklētājiem domātās telpās piemērojusi tarifu, kas ir ievērojami augstāks par līdzīgiem tarifiem ne vien Lietuvā un Igaunijā, bet arī vairumā citu ES dalībvalstu," norāda LIKTA.
"Visa veida datori, datu nesēji un citas IKT tehnoloģijas ir pamats informācijas sabiedrības pakalpojumu attīstībai. Paaugstinot to cenu, palielinās izmaksas jebkuriem e-pakalpojumu risinājumiem. Viens no steidzami risināmiem jautājumiem ir profesionālo lietotāju jomas sakārtošana. LIKTA ir aicinājusi nekavēties un steidzami izstrādāt konkrētus priekšlikumus, kā samazināt šobrīd klaji birokrātisko procesu un atskaišu kārtību, novēršot juridisko personu tiesību aizskārumu. Diemžēl, līdz šim brīdim priekšlikumi nav izstrādāti un uzņēmēji turpina maksāt nesēju atlīdzību arī tad, ja materiālo nesēju vai iekārtu izmanto parastās komercdarbības ietvaros," skaidro LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
Viņa norāda, ka pašlaik nesēju atlīdzības noteikumi paredz lietotāju pienākumu reizi mēnesī par iepriekšējo periodu iesniegt biedrībai "Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība" detalizētus pārskatus par ievestajiem vai izvestajiem tukšajiem nesējiem vai reproducēšanai paredzētām iekārtām, norādot izcelsmes valsti un citu detalizētu informāciju. Pat vairākas valsts iestādes ir noteikušas retāku atskaišu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību (reizi ceturksnī vai pusgadā), tādēļ nav saprotams, kādēļ atskaitīšanās kārtība autortiesību mantiskajai organizācijai ir noteikta tik bieža. Turklāt atskaites, kas satur komerciāli jūtīgu informāciju, tiek iesniegtas nevis valsts pārvaldes iestādei, bet gan privātpersonai, kuras darbiniekiem nav nekādas atbildības par komercnoslēpuma izpaušanu.
