Foto: F64
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) dalīdbartijas, Latvijas Zaļās partijas kongresā sestdien ar atkarotu balsojumu par valdes priekšsēdētāju, kas partijā ir saimniecisks amats, ievēlēts Edgars Tavars, Viņš otrajā vēlēšanu kārtā ar nelielu pārsvaru pārspēja Saeimas deputāti Ivetu Griguli, kura kongresa sākumā kritiski vērtēja partijā notiekošos procesus.

SIA "CRD Batic" valdes locekļa Tavara kandidatūru partijas valdes priekšsēdētāja amatam virzīja LZP līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks, kurš portālam "Delfi" skaidroja, ka līdzšinējais valdes priekšsēdis Andrejs Svilāns atkārtoti uz šo amatu kandidēt nevēlējās, jo esot aizņemts pamatdarbā Botāniskajā dārzā. Savukārt Griguli izvirzīja partijas pārstāve Biruta Eglīte.

Kongresa sākumā Grigule, kas ir LZP valdes locekle, ziņojumā kritizēja LZP līdzpriekšsēdētājus Silenieku un vides ministru Raimondu Vējoni par lēmumu pieņemšanas procesiem partijā. Viņa pārmeta, ka LZP valdē nav runāts ne par ministru amatu kandidātiem Valda Dombrovska (V) otrās valdības veidošanas laikā, ne par budžeta konsolidācijas pasākumiem.

Silenieks gan portālam "Delfi" skaidroja, ka līdzpriekšsēdētāji nevar valdes sēdi sasaukt, to dara valdes vadītājs. Viņš arī atzina, ka par ministriem LZP valdē tiešam nav runāts, jo viņu izvirzīšana notikusi pēdējā brīdī, un "neviens jau nepaspēja kandidatūras apspriest".

Kongresā sestdien pirmajā vēlēšanu kārtā par abiem valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem balsis sadalījās vienādi, savukārt otrajā kārtā no 204 biļeteniem derīgi bija 166, un par Tavaru savas balsis atdeva 87, bet par Griguli - 79 delegāti.

Tavars, pateicoties partijas biedriem par atbalstu, uzsvēra "būtisku momentu, ko redzu" – neviens no biedriem nedrīkst partiju šķelt. "Mēs nevaram nostāties pret partijas līdzpriekšsēdētājiem un vecbiedriem, mums ir jāmeklē kompromiss," sacīja Tavars.

Uz Grigules kritiku reaģēja arī līdzšinējais LZP valdes loceklis, Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka, kura pilnvaru termiņš valdē beidzās līdz ar kongresa sasaukšanu. Līdaka norādīja, ka uz amatu valdē atkārtoti pretendēt nevēlas, "jo sanāk, ka esmu bijis līdzvainīgs valdes darba degradācijā". Savukārt Grigule uz to reaģēja, sakot, ka partijai jāmācās uzklausīt kritika, neuztverot to personīgi.

Grigule žurnālistiem skaidroja, ka viņas uzstāšanās kongresā bijusi tik kritiska, jo, viņasprāt, ne LZP ne ZZS neizmantoja vēlēšanās iespēju gūt labāku rezultātu, jo būtībā pārdalīts LPP/LC un Tautas partijas elektorāts. Viņa norādīja – ja kampaņa būtu organizēta labāk, kā to izdarīja "Vienotība", ZZS vēlēšanās būtu lielāki panākumi.

Grigule arī uzskata – ja partija pirms tam četrus gadus normāli strādātu, tad pēdējo divu mēnešu laikā kandidātiem "nebūtu jāpārvēršas par dziedātājiem un dejotājiem". Grigule uzskata, ka ZZS kampaņas ietvaros rīkotie koncerti, tiekoties ar vēlētājiem, bija pazemojoši gan kandidātiem, gan cilvēkiem, kuri tos apmeklēja.

Grigule arī uzsvēra, ka gada laikā, kopš viņa darbojas LZP valdē, tās sēdes atgādināja "politinformācijas īso kursu", kad ierodas līdzpriekšsēdētāji un īsumā pastāsta par to, ko jau ir izdarījuši. Viņa norādīja, ka visu izlemj līdzpriekšsēdētāji un partijā ir "liela varas centralizācija", tāpēc tās darbs būtu jādecentralizē, un jāmēģina lielāka nozīme piešķirt reģionālajām partijas nodaļām, kuras būtu jāstiprina.

Grigule arī uzsvēra, ka viņas mērķis nav partijas šķelšana, bet gan objektīva kritika, lai partijas darbu uzlabotu. Viņa arī žurnālistiem stāstīja, ka negatīvi vērtē, ka LZP biedri bez partijas ziņas pēkšņi tiek virzīti valsts kapitālsabiedrību valdēs vienkārši pēc partiju vadītāja aicinājuma. Grigule arī negatīvi vērtē "brālēnu, māsīcu un radinieki salikšanu valdēs un padomēs". Viņa uzskata, ka arī par to partijā būtu jārunā.

Par LZP valdes locekļiem Līdakas un Rūtas Benderes vietā kongresā ievēlēti mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais telefons" padomes loceklis Mārtiņš Martinsons un bijusī Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta. Trešā kandidāte - Grigules domubiedres Birutas Eglītes atbalstītā Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniece Dace Ratniece – kongresa delegātu atbalstu neguva.

LZP valdē turpinās darboties arī Tavars, Grigule un Valdis Kalnozols.

10.Saeimas vēlēšanās Zaļā partija kopā ar Latvijas Zemnieku savienību un partiju "Latvijai un Ventspilij" startēja vienotā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstā un kopā ieguva 22 mandātus. ZZS kopā ar apvienību "Vienotība" veido valdības koalīciju.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!