Ja Latvijas teritoriālajos ūdeņos būtu nepieciešams meklēt kādas valsts zemūdeni, tad mēs to spētu daļēji, bet nevarētu nodrošināt pilnībā, trešdien pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes žurnālistiem sacīja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
"Mums ir spējas daļēji meklēt, bet pilnībā mēs, protams, to nespējam nodrošināt. Tas ir jautājums par mūsu Nacionālo bruņoto spēku dažādu jūras spēku turpmāku attīstību, kas ir paredzēts attīstības plānā," pauda aizsardzības ministrs, vaicāts, vai mums būtu iespējams savos teritoriālajos ūdeņos meklēt kādas valsts zemūdenes. Viņš piebilda, ka šajā kontekstā dienaskārtībā ir arī jautājums par NBS budžetu.
Taujāts, vai tas nozīmē, ka Krievijas zemūdenes atrašanos Latvijas teritoriālajos ūdeņos nevarētu konstatēt, Vējonis atbildēja, ka tā viņš neapgalvo, un norādīja, ka tas ir atkarīgs, kādā veidā, kad un pa kādiem ceļiem tas notiek. Pie Zviedrijas un pie Latvijas krastiem ir pavisam dažādi reljefi, tāpēc teorētiski zemūdeņu izmantošana pie Zviedrijas krastiem ir daudz plašāk iespējama nekā pie mums, kur tas ir daudz sarežģītāk. Latvijas piekrastē ir gan pirmais, gan otrais sēklis, kā arī mīnētie lauki, kas vēl saglabājušies no kara laikiem, skaidroja aizsardzības ministrs.
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir noteiktas iekšējās procedūras, kā ir jārīkojas, sacīja Vējonis, taujāts, kā Latvija rīkotos, ja līdzīga situācija, kāda tagad vērojama Zviedrijā, būtu izveidojusies pie mūsu valsts krastiem.
Attiecībā uz apdraudējuma līmeni pie Latvijas un Baltijas valstu robežām nekas nav mainījies un stāvoklis ir stabils, norādīja Vējonis. Pašlaik neesot jaunu ziņu par to, kas ir noticis pie Zviedrijas krastiem.
Latvijā atbilstoši plānam notiek NBS un Zemessardzes aizsardzības spēju stiprināšana, kā arī tiek stiprināta sadarbība ar NATO partnervalstīm, lai nepieciešamības gadījumā varētu iedarbināt alianses līguma 5.pantu, ja tāda nepieciešamība rastos, skaidroja Vējonis.
Ja apstiprināsies, ka pie Zviedrijas krastiem ir atradušās vai atrodas Krievijas jūras spēku zemūdene vai zemūdenes, tad ļoti iespējams, ka Baltijas valstis lūgs NATO pastiprināt savu klātbūtni Baltijas jūrā, lai labāk varētu kontrolēt situāciju, sacīja politiķis.
Kā ziņots, Zviedrijas armija saistībā ar "ārvalstu zemūdens aktivitāti" kopš piektdienas izvērsusi plašu operāciju Baltijas jūrā līdzās Stokholmas arhipelāgam. Zviedru laikraksts "Svenska Dagbladet" sestdien vēstīja, ka meklēta, iespējams, tiek krievu zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.
Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā jau kopš jūlija, taču nepieciešams sagaidīt Zviedrijas oficiālu apstiprinājumu tam, kādu objektu šīs valsts bruņotie spēki Stokholmas arhipelāgā ir atraduši, informēja Latvijas Aizsardzības ministrijā (AM).
AM jau iepriekš ir informējusi, ka pēdējā gada laikā būtiski ir pieaugusi Krievijas kara flotes aktivitāte Baltijas jūrā Latvijas teritoriālo ūdeņu tuvumā. Jau kopš jūlija Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā Latvijas teritoriālajos ūdeņos, lai savlaicīgi identificētu aizdomīgas virsūdens un zemūdens aktivitātes.
